Tur jāskatās, cik godīgi cilvēks/teologs grib paskatīties uz lietām, lai gan pilnībā no subjektivitātes nevar izbēgt. Vai kristiešu teologs grib rekonstruēt toreizējo laikmetu, domāšanu tolaik (manuprāt, neiespējami) vai grib vnk darboties kā advokāts. Turklāt gan senatnē, gan mūsdienās kristieši ir tik atšķirīgi, ka man grūti visus kā ko vienotu redzēt. Turklāt no dažiem konservatīvākiem kristiešiem esmu dzirdējusi, ka LU teoloģijas fakultāte esot ceļš uz ateismu. Pat intuitīvi tas šķiet diezgan nepareizi, nepatiess apgalvojums.


Bet nu es arī līdz galam neesmu sapratusi vēsturniekus, kas mēģina parādīt labākā gaismā krusta karus, pat ja zinu, ka apgaismības ideoloģija arī nav perfekta. Vnk tieši tas, kā tagad Krievija visu traktē, rada grūtības bez emocijām lasīt tekstus par Livonijas rašanos. Turklāt avotu jau maz, pārsvarā hronikas.

(Reply to this) (Thread)

/ Turklāt no dažiem konservatīvākiem kristiešiem esmu dzirdējusi, ka LU teoloģijas fakultāte esot ceļš uz ateismu./

Tā tam normāli vajadzētu būt. Universitātes tomēr ir vietas kur vajadzētu iemācīt kritisku neatkarīgu domāšanu.

(Reply to this) (Parent)