Axa

Esam Somijaa, dziivas un diezgan labi paeedushas.
Mums ir pashaam sava Somu aukle ar auto, kas muus vadaa gandriiz visur un ruupeejas par mums, lai mums neuzmaaktos diivaini LARPeri (besides him that is :P). Liekas, ka vinjsh tagad ir riktiigi populaars, jo ik pa laikam pie mums vakardienas pasaakumaa pienaaca random dzhekinji jautaajot - So you're the Latvian! :D

Shodien buus lielaas pastaigas pa Zoo un Helsinki - noveeliet veiksmi muusu peedaam nenospraagt!

I was running for my life, knowing that if I looked back it would be the end of me.
My life depended on a brutal getaway in a place that I knew not.
With a punch of adrenaline I turned upon a crowded sidewalk ledge of an alien metropolis, colliding once again with a familiar chest in the mass of moving bodies.
As I looked up I could not stop the joyous outpour that resulted in a heartbreaking smile upon my face. It echoed in a twisted way also in his eyes, shaking some inner conviction. Still shivering from an intoxicated ambrosia delight of once again meeting this man-shaped creature, I was swept into the moving masses of partly frozen and angered expressions.

( continued )

Solmukohta 2008?
Jā!

*victory dance*

Gadās tādas dienas, ka vienkārši vēmiens nāk no sava darba un darbavietas...
F****** a*******!!!

Tagad esmu pilnasinīga tante!

Vienīgi žēl nav tik rūķīša ko uzdāvināt māsai, kas gatavs viņu pabarot, nomazgāt, mainīt autiņus un teikt "Where's the baby?!"

Protams šodien ir Valentīna diena un gandrīz vai ir pienākums visiem samīļot vienam otru un darīt dažādas romantiskas lietiņas.

Savā ziņā esmu vienmēr bijusi skeptiķe ja runa iet par mīlestību, protams tā man ir un esmu to apdzejojusi neskaitāmas reizes, bet tīri teorētiski arī spriedusi par šīm lietām.

Man negribas sacerēt neko jaunu un jau ļoti ilgi neesmu to darījusi, tāpēc padalīšos ar nelielu retrospekciju šajā tēmā manos agrākajos darbos.

Vispirms nedaudz filozofijas par tēmu, kas mani pārņēma vēl 2004. gada oktobrī:

( garšsssss teksts )

Vakar kontā iekrita alga par Janvāri...tā izrādījās nedaudz mazāka nekā cerēju...
Vēl nācās izdarīt šādus tādus pārskaitījumus, viens neieplānots, un VOILA man kontā ir atlikuši 44.92Ls ar ko izdzīvot vēl 4 nedēļas līdz nākošai algai...

Nedaudz sireāla sajūta...

PS. somiņa ar portatīvo ir laimīgi atgriezusies pie mums, vismaz par to ir reāls prieks :)

Atsaucās visi, kas bija Preses Bārā un tur palika pēc plkst. 21:00, kad es ar Kāsi no turienes aizgājām.
Kāsis tur atstāja savu somu, kurā bija mācību materiāli un daudz svarīgāk vēl PORTATĪVAIS!
Ja kāds viņu redzēja vai zina kaut ko par viņas atrašanos, lūdzu rakstiet!

P.S. patiesībā domāju, ka viesmīle viņu savāca un tagad lieto mūsu kompīti :-P

Mjā, sen nebiju sevi asociējusi ar šo frāzi, bet laikam tomēr viņa vēl mani kaut kur vajā un manas attiecības ar degvīnu vai vodku nav uzlabojušās.
Dažādus citus alkoholus mans organisms spēj tīri sakarīgi paciest, bet redz kad ierauj riktīgi pāris shotus šīs dziras kaut kādi vadiņi smadzenēs atvienojas...

Labi, ka tas notiek gana reti, bet laikam tāpēc ka pēc tam vienmēr aplaužos un nespēju vismaz pusgadu pat ieņemt to īsti vairs mutē :P
Vismaz varu tagad ievilkt ķeksīti savā 2008.g. "to do" listē blakus "piedzerties" (protams šis vārds tiek renderēts manā izpratnē par gradāciju un konsistenci).

Vispār brīvdienas bija tādas bezdievīgi potheadīgas...taču brīnus notika starp visu dūmu ievilcieniem tika pārvietoti skapji mūsu dzīvoklī no vienas istabas uz otru!
Patiešām gribas apkampt un samīļot visus, kas bija iesaistīti šajā procesā, jo man liekas, ja nebūtu tas pasākums tā izvērties mēs tā arī nekad nepārvietotu tās nolādētās mēbeles un nesavestu kārtībā pat vienu istabu savā dzīvoklī...tagad vismaz ir potence šim kvestam :D

Anyway, pat ja mani nomāca šādas tādas lietas vakar un aizvakar, tad šodien esmu gana smaidīga jo man ir puķes!!!
Cilvēki varbūt to nav īsti apjēguši, bet tā patiesībā ir viena no tām vienkāršajām lietām ar ko var mani nāvīgi iepriecināt :)
Vienīgi tagad dilemma ir kā dabūt tās mājās...

Ha haaa!
Man ir atkal darba intervija nākošajā piektdienā :P

Liekas esmu gana ilgi šajā iestādē nostrādājusi un ir laiks mainīt vidi :DDD

Ko darīt tādās dienās, kad liekas smadzenes vienkārši atsakās jēdzīgi funkcionēt un iekšēji izdod visādas nesaprotamas skaņas...
Piemēram, tu truli blenz uz ekrānu domājot kādu mediju plānojumu sastādīt un pieķer sevi pie domas - wazzzzaaap puuuu blikitiki jaaaamparanatana kip kip pļok!
Klāt pie visa tāda sajūta, ka kāds gnoms cītīgi būtu iemitinājies tavā galvā un tagad stampā apkārt pa pelēko vielu dejojot kādu gnomīgu tautas deju...
Rodas sajūta, ka jāiet vienkārši mājās.

Ai cik patīkami paliek ap sirdi, kad noskan kontā iekritušās naudas īsziņas atnākšana :)))

Beidzot var turpināties remonts!
Viva linolejs!!!