viss nerakstītais

Es tik ilgi klusēju, nerakstīju, vienkārši darīju un bieži vien turēju muti ciet.
Tagad gan liekas dambis ir atvērts un viss plūst laukā.
Ir pienācis laiks rakstīt un stāstīt arī man!
Pirmais etaps jau ir paveikts, bet vēl ir daudzi kuriem vēl vajag visu izdvest, jo viņi gaida, es zinu ka gaida pat ja paši klusē.

A walk through the desert is done, now hear me once more!

Tik daudz ir sakrājies un noticies, pat ja nav īsti kā to izstāstīt vārdos, jo bieži vien nevar atbildēt uz jautājumu 'kas jauns?' tāpēc ka jaunais ir iekšā un nenāk ārā pa muti, tas ir jāsaredz un jāsajūt...

But if you ask I will tell you.

Comments

savā ziņā man vienmēr ir riebies šis jautājums "kas jauns?". Tas ir tā pat kā uzdot jautājumu:"kā iet?" vai :"viss kārtībā?" pēc tam, kad tik tiko esi dabūjis pa galvu.
Man riebjas atbildēt uz šāda veida jautājumiem, jo tie ir pārāk sekli un bezpersoniski. Ja jautājums tiek uzdots šādā formā, rodas sajūta, ka patiesībā jau nevienu tas tā īsti neinteresē - ir tikai jāizpilda savs pienākums pret sabiedŗibu, laiku pa laikam pajautājot viņai, vai gadījumā nav kaut kas atgadījies.

manuprāt vārdos var pasacīt tikai tik daudz, cik kaut ko esi darījis fiziski (nomainījis daraba vientu, sācis apgūt ko jaunu, atkal piedzēries), to, kas notiek, patiesībā, ko esi pieredzējis, var tikai sajust caur sarunu pie tējas.
Taa vnk ir ievadfraaze. Taada kaa piekabe vaardiem "labdien" vai "chau". Ja aiz taas nekas neseko, nu neko dariit, bet ja nu seko? Nekad ieprieksh nevar zinaat.
hehehe

pati gan vienreiz man tieši tādu jautājumu uzdevi

:)
tāpēc, ka arī es esmu sociāla būtne ar vairāk vai mazāk neapzinātu pienākumu pajautāt šādus garāmejošus jautājumus :)

beztam, varbūt citiem, patīk, ja vieņim tā visu laiku prasa. ko var zināt... :D

September 2013

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930     
Powered by Sviesta Ciba