Aufklärung's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 160 most recent ones recorded in
Aufklärung's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Thursday, September 26th, 2019 | | 9:41 am |
Noskatījos vakarnakt vēlreiz Trīra filmu "Melanholija". Trīrs, kā jau vairākkārt, tur bija pravietisks, filma bija nedaudz "priekšā savam laikam". Man nav nekādu depresijas pazīmju, drīzāk varētu teikt, ka es esmu visu laiku pretējā fāzē, bet arī man iespēja, ka tuvojas pasaules gals, sagādā gandrīz tīru prieku. Lieliski. Beidzot. Tas nozīmē daudzu citu labu lietu starpā spēcīgu ārēju grūdienu nelokāmi un bez tirināšanās pievērsties pašam svarīgākajam, "pirmajām un pēdējām lietām". If not now, when? | | Monday, September 23rd, 2019 | | 1:01 pm |
Kāda filozofijas pasniedzēja (USA) novērojumi:
"[I]t has become quite clear that the students, overwhelmingly, are not doing the reading and that in good part, this is because they are no longer capable of reading these texts on their own. Conversations with students about this suggests that it is due to a number of factors: (a) their high school educations no longer prepare them for extended, difficult reading; (b) they lack the most rudimentary historical knowledge required to situate these texts in the ways necessary for them to make sense; (c) they are incapable of reading older forms of English of the sort that one finds in, say, Hobbes or John Locke." | | 9:13 am |
No komentāriem:
"Contrary to the delusional rantings of collectivists who blame the free market for all of the problems caused by the ideologies they support, there is only one real negative consequence to the free market: excess prosperity.
Human beings are not well-built to cope with excess prosperity, as evidenced by the invention of so many first-world problems, microaggressions, and other symptoms of loss of purpose." | | Friday, September 20th, 2019 | | 1:34 pm |
Šogad es rakstu ikmēneša sleju "Katoļu baznīcas vēstnesim". Laba sadarbība, nenožēloju, ka piekritu. Tas ir neslikts izdevums, labā nozīmē atvērts sadarbībai ar citām denominācijām, ieinteresēts argumentētā kritikā, un "priekš" žurnāla, kas faktiski vispār tiek taisīts bez naudas, varētu teikt, ka tas gandrīz katru mēnesi sanāk vismaz kādā aspektā uz lasīšanu rosinošs. Mana oktobra sleja pirms redakcijas, atļaušos te ielikt : ( ... tālāk ... ) | | Tuesday, September 17th, 2019 | | 12:45 pm |
"a pressure to believe that is not grounded in explanatory force" | | Sunday, September 15th, 2019 | | 5:28 pm |
Stammbaum, Blut
Vakar kāds draugs pie stāsta, ka Hermana Gēringa bērni, dēls un meita, abi sevi sterilizēja, "lai nekad vairs nepiedzimtu neviens Gērings", trāpīgi komentēja, ka viņi tādā veidā turpinājuši spriešanas veidu, kas bija nacisma āriešu/zemcilvēku politikas pamatā, proti, ka labums un sliktums tiek mantots caur asinīm. (Piem., žīdu bērni, kā Eihmanis skaidroja savā prāvā, paši ne pie kā nav vainīgi, bet viņi ir un paliek žīdu bērni, izaugs un būs vainīgi).
Tas šķiet komiski tieši Gēringa radurakstu kontekstā. Paša Hermana brālim Albertam Gēringam ne tikai "bija cits viedoklis", bet arī bija drosmīga un diezgan veiksmīga pagrīdes pretošanās karjera nacistu antisemītiskajai politikai (ebreju slēpšana, viltotu pasu izgatavošana, izvešanas pasākumu sabotēšana Čehijā). Viņu nenošāva tāpēc, ka viņu gadiem ilgi piesedza brālis, -- brālis, kurš lielā mērā Reiha līmenī bija atbildīgs par minētās politikas uzturēšanu. Par to ir nesena grāmata "Thirty Four".
Savukārt pēc kara Alberts Gērings nesaņēma sev pienākošos atzinību vai vismaz kādu pensiju par varonību, un nomira nabadzībā, bez Yad Vashem kociņa, pamatā *tāpēc*, ka bija noziedznieka Hermana brālis un viņa uzvārds, kuru viņš atteicās nomainīt, bija "Gērings". | | 8:21 am |
Šodien ir pēdējā diena, kad Rīgas biržā var apskatīties pareizticīgo un vecticībnieku ikonas (15.-19.gs.) no lielas, 1960.-1970. gados vāktas privātkolekcijas Krievijas ziemeļos. Kolekcija ir krāšņa, daudzveidīga, stilistiski un tonāli iedvesmojoša. Manuprāt, šī gada lielākais notikums kultūrā, neizbraucot no Latvijas. | | Friday, September 13th, 2019 | | 11:58 am |
Runājot par "tiesībām", man palīdzēja šis (pārfrazējot no brita Edmunda Bērka 18. gs., atsaucoties arī uz īrieti, tiesību pētnieci Onoru O'Neilu 21. gs.): ko nozīmē teikt "Ikvienam ir tiesības uz izglītību" un "Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu veselības aprūpi"?
Tas nenozīmē neko citu, kā vienīgi: "Mēs gribam veidot un uzturēt sabiedrību, kurā būtu pietiekams daudzums cilvēku, kas gan gribētu, gan arī kompetenti spētu atbildīgi un pašaizliedzīgi strādāt par skolotājiem un strādāt par ārstiem". | | Wednesday, September 11th, 2019 | | 12:23 pm |
Negaidīts komentārs par ļaunuma problēmu negaidītā avotā:
"After one of my many presentations following my return from Rwanda, a Canadian Forces padre asked me how, after all I had seen and experienced, I could still believe in God. I answered that I know there is a God because in Rwanda I shook hands with the devil. I have seen him, I have smelled him and I have touched him. I know the devil exists, and therefore I know there is a God. Peux ce que je veux. Allons-y.*”
No ANO Rvandas misijas ģenerālleitnanta Dalēra (Lt. gen. Roméo Dallaire) memuāriem, 2003, p. XXV.
*"Ja grib, tad var. Rīkojamies!" (fr. val.). Citāts no Dalēra bēdīgi slavenā faksa Kofijam Annanam, kurā Dalērs brīdināja par briestošu genocīdu, ANO spēku mazskaitlību, beļģu grupējumam draudošajām briesmām u.tml. un kuru Annans vienkārši ielika atvilknē (jo tieši pirms pāris mēnešiem bija bijusi neveiksmīga saķeršanās Somālijā, tāpēc valdošā pārliecība un politika tobrīd bija tāda, ka nevajag nekur jaukties). | | Tuesday, September 10th, 2019 | | 4:36 pm |
Veselu dienu nosēdēju, tulkojot Tolstoju no krievu valodas uz latviešu (!) (Mana krievu valoda ir vāja.) Uzmanību, literāti: 1) padomju laikos izdotie Tolstoja un arī, protams, Dostojevska "kopotie raksti" latviski ir stipri cenzēti, vietumis maldinoši iztulkoti; Tolstoja politiskie, filozofiskie un reliģiskie raksti un esejas šajos kopotajos rakstos nemaz neietilpst, jo neatbilda valdošajem priekšstatiem (turklāt neatbilst arī šobrīd, kā stāsta mani krievu draugi no Maskavas, -- īpaši tolstojismu necieš pareizticīgo baznīcas augstākās amatpersonas, esot bijis pat kaut kāds oficiāls nosodījums), lai gan tas Ļeva dzīves pēdējās dekādēs bija (viņa paša ieskatā) viņa nozīmīgākais sniegums - testamentārais sniegums. 2) angļu tulkojumi, kas ir dažām Ļeva esejām un dienasgrāmatu ierakstiem tīmeklī, kā arī kindle, visi ir pārbaudāmi un salīdzināmi ar oriģinālu. es tā darīju un daudz brīnījos un bolīju acis. 3) lai dabūtu labākos, uzticamākos krievu teksta izdevumus, nevar paļauties uz padomju skolu; jāatrod kāds kritiski domājošs krievu filologs, kas saprot tekstu izdošanu; 4) ir labi tulkojumi lielākajās svešvalodās, bet var būt grūti pieejami un dārgi; dostojevski, piemēram, pirms gadiem izlaida vairākos komentētos sējumos prestižā franču izdevniecība Pléiade; tur viens sējums maksā EUR 36 un nav e-versijas.
Es ar krievu valodu burtiski ielēcu strauji aizejoša vilciena pēdējā vagonā, jo paspēju ciest piespiedu apmācību vismaz pamatu līmenī, vismaz, lai noorientētos valodā un kultūrā; ne vairs tik labi kā mani vecāki, kas savukārt pašskolojās ar "Inostrannaja ļiķeratura" un samizdatu, bet tomēr kaut kā; savukārt mans jaunākais brālis, piemēram, kurš dzimis sešus gadus vēlāk un mācījās tai pašā skolā, trāpīja tieši uz trešo Atmodu un krieviski var pateikt tikai "labdien"; pat filmu nevar noskatīties; ziņas nevar noklausīties; zina matu, vairāk neko nezina.
Beidzot, par laimi, aizvācoties okupantiem, diemžēl faktiski aizgāja arī visa mūsu mazās tautiņas (piespiedu) kulturālā saskarsme ar vienu no lielākajām pasaules literatūrām, nepārejoši lielākajām, attiecībā uz 19.gadsimtu pat ārpus konkurences esošajām (un es to saku kā fanātiska flobēriste, balzaciste un stendāliste). "paaudžu konflikts", iespējams, kaut kādā mērā arī notiek caur šo plaisu - starp tiem, kas uzauga, vārtoties ar "Ķiršu dārzu" (jo 2. septembrī kontroldarbs) pa nolaistu vasarnīcu smirdīgajiem dīvāniem aiz dzelzs priekškara, un tiem, kas uzauga jau ar pirmajām datorspēlēm vēl tajā pašā dīvānā, bet jau brīvajā pasaulē, ar pašmācībā apgūtu angļu valodu un instinktīvu riebumu pret visu slāvisko.
viss jau ir pieejams, visu jau arī var - bet tagad īpaši jāiespringst. slāviskais visās tā iekšējās pretrunās starp pošlo un dziļo tagad ir orhideju hobijs, melnkoka tornis, personīga un ērkšķaina izvēle. krievu valodas privātskolotājas par 20 eiro stundā un tā tālāk.
Bet vēlreiz par Tolstoju... Viņā ir šis retais savienojums starp ārkārtīgu jūtīgumu, ļoti asu prātu un lielām darbaspējām. Turklāt viņš bija tuvu vājprātam, bet tomēr noturējās "šajā pusē" (sieva viņu pieskatīja un tā) -- lai gan ir pieejami arī citi viedokļi. Bet tas, kur viņš dzīves beigās nonāca, tas ir diezgan šausminoši tādā nozīmē... ka no vienas puses redzi viņa paša gūstu viņa paša asā prāta principialitātes žņaugos, bet, no otras puses, tie ir likumsakarīgi, jo, ja viņš atmestu secinājumus, viņam nāktos atmest arī premisas; bet šīs premisas nevarēja atmest, jo tad vairs nekam nebūtu bijis nozīmes, pilnīgi nekam, un tā viņš vienkārši nevarēja... (lai gan vēlreiz: šajā stūrī viņu iedzina viņa paša prāts). Tas ir tāds kā dedloks, viens no vairākiem iespējamiem.
Bet ir (kā minumums) eksistenciāli nepieciešami, lai kāds tur būtu bijis atradies un pierakstītu to visu, you know. Kā minimums. | | Tuesday, September 3rd, 2019 | | 7:30 pm |
Carbon neutral traveling example
The travels [of Thomas Aquinas] and especially the long walks he undertook to arrive at the places of his meetings argue for his robustness. If he had to cover on foot the distance from Naples to Paris, then to Cologne and back, then from Paris to Rome and back, and again from Paris to Naples, in addition to the various trips to go to provincial chapters, one would calculate that he must have covered 15,000 kilometers (9,000 miles) on foot. | | 2:52 pm |
Tas būtu interesants jaunas pasaules kārtības paveids, kurā CO2 izmešu samazināšana līdz nullei visiem kļūtu obligāta un attiecīgi, ja kaut kur vajadzētu braukt, tad brauktu ar riteņiem vai zirgu pajūgiem, bet, ja pāri jūrām, tad ar kuģiem. | | 11:55 am |
Man ir dziļa pārliecība, ka labākais, ko es daru savu bērnu labā, ir, ka es eju ar viņiem kopā uz bērnu Misi. Otrdienu rītos 8:15. Tiešām labākais, varbūt pat vienīgais vērtīgais. Pārējie visi mani centieni un panākumi ir svārstīgi, lai neteiktu, ka pastāvīgi nepietiekami. Bet šo es apņēmos darīt, nenosebot un nebastot, vienalga, ka ar nepucētiem zobiem. Šo es nenopūdelēju. Svētdienās es nespēju viņus savākt, un dažreiz nespēju savākties pati, un, kad piedāvāju, viņi lielākoties negrib nākt līdzi. Es sēžu vienu vai divus solus aiz viņiem, leju karstas asaras, paspiežu roku, kam vien varu aizsniegt, apkampjamies pirms dievgalda, stāvot pūlītī vai garā rindā. Pēc tam vēlreiz apkampjamies; un tad raitiem soļiem atgriežamies pārējā dzīvē.
Dzīvē, kuras laiks strauji iztek, vai ne. Un tiek brucināts, spiests un blīvēts kopā (kā pravietots Jāņa atklāsmes grāmatā), tā ka no viņa, no visas šīs dzīves, iepriecinājumiem un rūgtumiem, tik vien vai tik daudz arī paliek. Vismaz man – lai gan "manis" tur nemaz nav. | | Sunday, September 1st, 2019 | | 2:18 pm |
No TheBabylonBee (kristīgās satīras portāls):
Prodigal Son Kicked Back Out After Old Tweets Surface
Local Christian Would Do Anything For Jesus Except Believe Things That Are Unpopular
Opinion: Christians Should Be More Like Jesus, Who Was Loved By Everybody And Never Divisive
Local Christian Counting On Kingdom Of God As Backup Plan Just In Case Favorite Political Party Fails Him
Tactical Bible Attachment For Assault Rifles Now Available
New Missionary Dating App Will Pair You With A Hot Unbeliever To Convert
Evangelical Mistaken For Mormon After Treating Everyone With Kindness, Respect
Enraged Pastor Begins Flipping Tables After Catching Women Selling Various Products In Church Foyer
Progressive Church Allows Anyone To Interrupt Sermon With A Point Of Personal Privilege | | Friday, August 30th, 2019 | | 12:08 pm |
Pirms pāris gadiem - vispārējā kultūras līmeņa celšanai - elektroniski abonēju The Medieval Review; man nav laika to lasīt un vienīgais, ko es tur izlasu, ir jauniznākušo grāmatu nosaukumi un pirmie teikumi no recenzijām. Pagaidu novērojumi un slēdzieni: salīdzinājumā ar viduslaikiem mēs dzīvojam kulturāli un intelektāli visumā nabadzīgā un vienveidīgā laikmetā; gandrīz nekas, ko es domāju zinām par viduslaikiem, visdrīzāk nav taisnība. Līdzīgs aplauziens nesen piemeklēja ekonomistu, Nobela prēmijas laureātu Polu Krūgmanu, kurš neapdomīgi bija kaut ko ietvīterojis par "tumšajiem" viduslaikiem, viduslaiku pilsētu bandītisko ekonomiku vai tamlīdzīgi un uzrāvās uz profesionālajiem medīvalistiem, kas metās viņu kaunināt par neinformētību, izteikt sašutumu par zemo izglītības līmeni, sāka piesūtīt viņam bibliogrāfijas sarakstus un vispār, kā mēdz sacīt, went all medieval on the poor guy. | | Thursday, August 29th, 2019 | | 1:29 pm |
Ārentes "Eihmanis Jeruzalemē" - 148 mokošas lappuses, kurās autorei saglabāt veselo saprātu palīdzēja tikai viņas trāpīgās ironijas sniegtā nelielā emocionālā distance:
"It was at this time that a "moderate wing" of the S.S. came into existence, consisting of those who were stupid enough to believe that a murderer who could prove he had not killed as many people as he could have killed would have a marvelous alibi, and those who were clever enough to foresee a return to "normal conditions," when money and good connections would again be of paramount importance." (p. 70) | | Wednesday, August 28th, 2019 | | 11:28 am |
Žermēns Grizē (Grisez) tālajā 1964. gadā draudzīgi paironizē par pēc-apgaismības morālajām teorijām ('situacionisms' - šodien vairs tā nesaka - viņam ir viens no utilitārisma paveidiem):
"The something which controls in a situationist ethics is not always described in the same way. Some situationists consider pleasure the sole value that always is sacred, others cast authenticity in this role, others self-awareness, others autonomy, others scientific method, others human affection, others what they consider to be faith or charity, and others the triumph of the proletariat." | | Tuesday, August 27th, 2019 | | 12:21 pm |
Katru dienu vismaz pāris sekundes nobrīnos, kā no mums tādiem saules nogurdinātiem, viļņu izvagotiem, krusas izrobotiem ir piedzimuši tik skaisti, mīļi, gudri un labi bērni. | | Thursday, August 22nd, 2019 | | 7:13 pm |
"There remains a most important point in which the Kantian system is often misunderstood. It reveals itself plainly in every case of wrong-doing. Duty is only towards oneself; Kant must have realised this in his earlier days when first he felt an impulse to lie. Except for a few indications in Nietzsche, and in Stirner, and a few others, Ibsen alone seems to have grasped the principle of the Kantian ethics (notably in "Brand" and "Peer Gynt")."
Otto Weiniger, on Ibsen | | 11:29 am |
Vēlreiz par Nastasju Fiļipovnu un kņazu Miškinu: viņš ierodas, pilnīgi precīzi novērtē viņas stāvokli un bēdīgās izredzes un, tās novērtējis, izsaka viņai piedāvājumu, kas ne tikai ir pilnībā godprātīgs un augstākā mērā uzticams, bet arī pats labākais piedāvājums, kāds viņai jebkad izteikts, pats labākais iespējamais piedāvājums, turklāt sniegts par brīvu, bez slēptas viltības, bez jebkādas aptraipītības, bez savtīguma; tieši tāpēc arī viņa atsakās. |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|