bet cik labi, ka esmu sieviete, es negribētu krāniņu, stāvus čurāt, dabūt atkāpjošos matus jau tūlīt pēc pusaudzības, uztraukties par saviem roku muskuļiem, svinīgos gadījumos obligāti staigāt uzvalkā vai vienmēr staigāt uzvalkā, ja gadītos tāda profesija, piedzīvot balss lūzumu, dzīvot ar spalvainu vēderu un vēl.