+, tieši gribēju jautāt, kam tieši? :)

jūs gribat, lai es sapinos vārdos, ja? bet es te tā vispārīgi. dažādās sabiedrības daļās es vienmēr esmu jutusies līdzvērtīga citiem, vai tas būtu skolā vai ģimenē, vai sporta zālē vai profesionālajā dzīvē. lai arī es daudz ko nemāku, nevaru, tas nekad man nav traucējis justies un no apkārtējiem sajust to, ka esmu pilnīgi līdzvērtīga tiem, kas to māk/var. es vienkārši vakar ilgstoši pārdomāju vienu profesionālās dzīves aspektu, skatījos visādus atalgojumu grafikus, pētīju pienākumus dažādiem amatiem manā jomā, un aizdomājos par visu šito.
a jūs uzreiz piekasaties varbūt gramatiski neprecīzam izteikumam :)

Nē, nē – es zinu, ka Tu esi profesionāli spēcīga un spējīga, un droši vien arī gana drosmīga, lai uzstātu un saņemtu, teiksim, cieņu un atalgojumu, ko Tavā situācijā saņemtu kolēģis vīrietis vai kolēģe ar lielu stāžu un dārdošu balsi. Man vienkārši prasījās turpinājums, konteksts, kādā Tu šo saki, jo ir sieviešu solidaritātes diena, un Tu (un es) neesam "vienlīdzīgas" ar daudzām mazāk priviliģētām sievietēm, tāpēc bez turpinājuma komentārs var izklausīties pēc "sistēmā iekļaujos, uz tiem, kas nevar, pat neskatos". Profesijas pieminēšana tomēr iedod kontekstu.

es ļoti labi apzinos, ka man dzīvē ir veicies. un lai arī kādreiz gribas snoboties, tomēr katru dienu esmu pateicīga, ka man ir (tik) viegla dzīve.
tāpēc tieši šodien gribēju vēlreiz piefiksēt sev, cik labi, ka man ir tik labi, ka tas ir jānovērtē. un ka ne tikai šodienā, starp končām un rafaello tas svarīgi, bet ikdienā.

Vai, es taču necentos Tev pārmest snobismu. Tas tiešām bija par neskaidru formulējumu, ko iespējams nolasīt kā vērtējumu sabiedrībai, ka ar līdztiesību un līdzvērtību nav nekādu problēmu.