"
Jo vairāk
SNIEG — tidlī-bums —,
Jo vairāk
TIEK — tidlī-bums —,
Jo vairāk
TIEK — tidlī-bums —
Mums
Sniega.
Kas zin to
GAN — tidlī-bums—,
Cik ļoti
Man — tidlī-bums —,
Cik ļoti
MAN — tidlī-bums —
Salst
Kājas.

No jauna un šādā veidā dziesma izklausījās vēl labāk, un, kad Pūks bija beidzis, viņš gaidīja, lai Sivēns iesaucas, ka no visām Āra un Sniegaina Laika Dziesmām, ko viņš jebkad dzirdējis, šī ir visskaistākā. Bet Sivēns, krietni padomājis, pateica pavisam ko citu.
— Pūk,— viņš nopietni sacīja,— kājas nemaz tik briesmīgi nesalst kā ausis.
"