bet vispār biju pirmo reizi Luvrā. pēdējā dienā lija un es nodomāju - aij - lai iet arī Luvra, ko es (kā paredzot!) nodēvēju par lielāko ķīniešu izstādi pasaulē.
un tā arī ir. varbūt vēl jauno māmiņu skrējieni uz rindām Disenjlendā spēj pārspēt šos ātrgājēju ķīniskos pūļus, kas pārvietojos no monas lisas un antīkiem grieķiem un atpakaļ. tas viss. pirmā stāva etruski vai trešā stāva holandiešu zelta laikmets vispār stāv klusi, mierīgi, tukši un lepni. tur arī lēnītēm vadīju savas stundas, protams, izejot arī ķīniešu maršrutus un atklājot arvien jaunas "kā nofotografēt pēc iespējas lielāku pūli, ne gleznu" spējas.

(ļoti nobēdājos par Bulēza izstādi vecajā filharmonijā, kas acīmredzami bija lieliska, bet visa franciski. visa franciski!)