vakar paķēru priekšā endorfīnus. īsi, strauji, orgasmīgi. silti, deguns kņud, pirmie simts metri paiet tādā pacēlumā, ka smaids šķīst laukā no vaigiem. šodien augstpapēži nebija labāka izvēle.
toties esmu priecīga, ka vēl māku skriet