jēru nakts.
pateicoties č. un tam, ka viņam jāstaigā pakaļ ar grīdlupatu, tagad guļamistabas durvis turu ciet (ļoti vēlos savu gultu saglabāt, nu, nepiečurātu). bet tas jau nav pareizi, kaķuprāt, tāpēc visu nakti dabūju klausīties žēlus ņaudienus pie durvīm, skrāpes pret stenderēm un ļoti aizvainotus rūcienus. tam visam paralēli vēl cīnījos ar vakardien sapisto zemkaklu muguras daļā, kas neļāva bez sāpēm nolikt galvu uz spilvena.
labrīt, pirmdiena, Tu mani tomēr nenokāvi - pārsteidzošā kārtā esmu viss tāds priecīgs.