šorīt, piemēram, nevarēju sevi atvilkt uz biroju nevis miega dēļ, nē!, man vienkārši ļoti sakārojās dejot.
dziedot līdzi absolūtiem guilty pleasure gabaliem, tēloju labākajās tradīcijās ieturētus videoklipus.
un tas nebūt nav vienkārši. dziesmu lēnākajās vietās ir skumji jāpieglaužas stenderēm (vēlams pacelt acis pret debesīm!), ātrakās vietās jāskrien no viena loga uz otru, noteikti kādā mirklī ar pirkstiem jānoglāsta klavieres, savukārt modulācija jāizveic ar lēcienu no dīvāna.

lieliski, iesaku visiem

p.s. līmenis ir sasniegts tad, kad kaķi sinhroni piedejo dailes teātra tingeltangeļu stilā