vakar, lūk, izdomājām, ka nenāktu par skādi izmēģināt jauno langstiņu velo celiņu, nopelst langstiņu ezerā un uzēst ķiršus krastā.
kas no tā visa iznāca? orientācijas spēlē "atrodi pats!" diezgan smagos laikapstākļos.
līdz berģiem viss labi. aizbraucam kā kundziņi, bet tur viss apstājas - nu neko, maucam pa lielo (vai vienīgo?) berģu ielu. pēc pāris kilometriem mums pa kreisi parādās skaists, bruģēts ceļš - tātad gaidītais velo celiņš. kur viņš sākas? nav ne jausmas.
dodamies tālāk līdz mūs apsteidz šķēršļu josla - krustojums ar apvedceļu (ja?), kur mums ar riteni jātiek pāri pa diogonāli, bet "kā?", tas ir "izdomā pats". labi, nedaudz adrenalīna un esam pāri. tad jau sāk gāzt (tas gan otršķirīgi) un, lai arī veloceliņš iet itkā gar langstiņu ezeru, mēs to atrodam, tikai sekojot tantei peldkostīmā, nevis, piemēram, norādēm. pelde, protams, super, ūdenī jau nelīst virsū un vispār smalki. uzēdam arī ķiršus, plāns izpildīts, varam braukt mājā.
bet tagad mēs esam ļoti tuvu šosejai, pa velo celiņu dodamies turp (esam izbraukuši tādu kā v burtu, kur viena spicīte berģi, otra šoseja pie langstiņiem.) un lūk, pie šosejas celiņš beidzas. vienkārši.
labi, metam mieru un pa visu lietu dodamies atpakaļ cauri langstiņiem, upesciemu, pāri draudīgajai šosejai (līkums vispār ne pa jokam, salīdzinot ar to, cik smuki varētu izbraukt taisni pa šoseju), līdz nonākam uz īstā velo celiņa sākuma, to, ko mēs nelietīgi izlaidām zīmju trūkuma dēļ. apskatam mājas, čortojamies par celiņu (līkumi asi un nevietā, celiņš maina savu atrašanos te vienā ceļa pusē, utt, tātad - ļoti nepārdomāti) un laimīgi izbraucam...
aiz berģu depo. AIZ! protams, velo celiņš kā šosejā vienkārši noslēdzies, tā šeit viņš dara tieši to pašu. kāds strēķītis posma līdz berģu celiņam tiek pavadīts, smagi stumjot riteni pa taciņām (smagi, jo salijis, dubļains un pretīgs).
un jūs man tagad izstāstiet, kur garkalnes novada dome liek naudu? celiņā BEZ sākuma un gala? BEZ norādēm? AR dzīvību bīstamiem manevriem?
āāā
kas no tā visa iznāca? orientācijas spēlē "atrodi pats!" diezgan smagos laikapstākļos.
līdz berģiem viss labi. aizbraucam kā kundziņi, bet tur viss apstājas - nu neko, maucam pa lielo (vai vienīgo?) berģu ielu. pēc pāris kilometriem mums pa kreisi parādās skaists, bruģēts ceļš - tātad gaidītais velo celiņš. kur viņš sākas? nav ne jausmas.
dodamies tālāk līdz mūs apsteidz šķēršļu josla - krustojums ar apvedceļu (ja?), kur mums ar riteni jātiek pāri pa diogonāli, bet "kā?", tas ir "izdomā pats". labi, nedaudz adrenalīna un esam pāri. tad jau sāk gāzt (tas gan otršķirīgi) un, lai arī veloceliņš iet itkā gar langstiņu ezeru, mēs to atrodam, tikai sekojot tantei peldkostīmā, nevis, piemēram, norādēm. pelde, protams, super, ūdenī jau nelīst virsū un vispār smalki. uzēdam arī ķiršus, plāns izpildīts, varam braukt mājā.
bet tagad mēs esam ļoti tuvu šosejai, pa velo celiņu dodamies turp (esam izbraukuši tādu kā v burtu, kur viena spicīte berģi, otra šoseja pie langstiņiem.) un lūk, pie šosejas celiņš beidzas. vienkārši.
labi, metam mieru un pa visu lietu dodamies atpakaļ cauri langstiņiem, upesciemu, pāri draudīgajai šosejai (līkums vispār ne pa jokam, salīdzinot ar to, cik smuki varētu izbraukt taisni pa šoseju), līdz nonākam uz īstā velo celiņa sākuma, to, ko mēs nelietīgi izlaidām zīmju trūkuma dēļ. apskatam mājas, čortojamies par celiņu (līkumi asi un nevietā, celiņš maina savu atrašanos te vienā ceļa pusē, utt, tātad - ļoti nepārdomāti) un laimīgi izbraucam...
aiz berģu depo. AIZ! protams, velo celiņš kā šosejā vienkārši noslēdzies, tā šeit viņš dara tieši to pašu. kāds strēķītis posma līdz berģu celiņam tiek pavadīts, smagi stumjot riteni pa taciņām (smagi, jo salijis, dubļains un pretīgs).
un jūs man tagad izstāstiet, kur garkalnes novada dome liek naudu? celiņā BEZ sākuma un gala? BEZ norādēm? AR dzīvību bīstamiem manevriem?
āāā
6 ielaidušies | ielaisties