pirmajā rindā uz grīdas sēdēja meitene zaļā kapučdžemperī, čirkainiem rudiem matiem un brīnumu pilnām acīm, bet es kā dāma balkonā, kāju pār kāju pārlikusi, klusiņām, gandrīz iekšēji dziedāju līdzi.
starp mums bija pieci seši gadi. viņa bija gandrīz es.

p.s. bērnību tikai ar cukurvati atļāvos.