ir diezgan viegli vilcienos satikt senus draugus, jo latvietim tiešām vienīgais rudens ir sigulda.
bet nav tik traki - mēs atradām vecveco mīlestības tiltiņu, milzīgus bebru grauztus kokus, nostalģiski paēdām ēdnīcā turaida, mīļojām labradorus un baidījāmies no krītošām zīlēm.
es jau sen teicu, ka mācīšos mīlēt banalitātes.