es laikam neko nesaprotu no kino, bet Nemierīgie Prāti bija tāds "mļeh". nebūtu Lācis un Auniņš, kurus vienkārši mīlu, es varbūt pat nenoskatītos līdz galam. jo nu. mans laiks ir dārgs, hahaha.

pēc tam viss gan bija labi - bijām uz Boršču, bijām uz tirgu, bijām uz pili. pavasara skaistums ir šādos ričuku izbraucienvakaros, kad smaržo viss. viss.