man ir kovidēns. izrādās. sestdien kontakts, simptomi pirmdien, haha, sestdien jau varēšu iet tusēt.
bet ne par to. man likās, ka liela daļa no maniem simptomiem ir sastingums, depresīvs stāvoklis un šķērmums no ukrainas ziņām. izrādās, nē, tās ir vēl vecās, pirms-kara problēmas. vakar pievienojās sāpes augšējās plaušās un vārgums. un drusku galvassāpes! dzēru kafiju ar ibumetīnu.

otrdien biju izskriet maziņus septiņus kilometrus, nobrīnījos, ka drusku grūti, bet temps labs. lūk. esmu skrējusi kovidaina.

rītā palaižu garām vienu gadsimta ballīti, tas žēl, bet nu.
vīrs jau vakar aizdevās uz laukiem attālināti strādāt darbus un pavasara darbus, tāpēc vadam mierīgus laikus ar surikātiem četratā.