11 October 2021 @ 10:55 am
 
ir drusku atsitiens pēc šī pēdējā gada laimes.
nav jau nelaimīgāk, bet stipri savādāk: esmu māte visās izpausmēs, bērni slimo visās izpausmēs, manā dzīvē notiek tieši nekas.
tas nav nekas traks, es tikai gribu piefiksēt, ka šitā man nepatīk.
gan jau drīz būsim savādākos režīmos.

(sestdien Ērglim kristības, bijām plānojuši svētku vakariņas ar krustvecākiem Cēsu Malā - jo mums tur patīk, mēs būsim tuvumā, Malā bija mans un vīra pirmais randiņš, nu, viss burvīgi. taču, te atnāca valsts un iedeva ārkārtas situāciju. drusku papukojos, līdz nobukoju dzīvokli pie pils parka ar pasaules skaistāko verandu un sarunāju ar Malu take-awayu. tad apsēdos un sapratu, ka šāds svinību veids daudzbērnu iesaistītajiem ir daudzkārt vieglāks un jaukāks, un draudzīgāks. nu ko, paldies)
 
 
( Post a new comment )
austra[info]au on October 11th, 2021 - 03:57 pm
ja es arī slimoju, man ir emocionāli vieglāk. piemēram, šodien. pamodos riktīgi slima, likās, ka nevarēšu nostāvēt, bet saņēmos un diena aizplūda lēni un mierīgi, un man nav žēl, jo ar šo "lēni un mierīgi" ārstējos arī es.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
porcelāna lellīte[info]neraate on October 11th, 2021 - 04:02 pm
tas labi. jautājums jau ir, kas notiek tajā mirklī, kad vairs nevari saņemties, citreiz tas tā izsmeļ, ka knapi paspēj attapties, kad atkal jau nākošā slimošana vai potes ar t' ir klāt
(Reply) (Parent) (Link)