un vēl es vakar vakarā kaņepes terasē uzzināju, ka mana tēva labākajam draugam vakar bijušas bēres.
tas nekāds pārsteigums, viņš jau kādu laiku nāvei bija parādā, bet man sametās tik skumji, jo visi mana tēva labākie draugi ir miruši. viņi visi četri, brandža, ir jau prom. un skumji arī par to, ka es tur nebiju, ka nebiju bērēs nosacīti tēva vietā, viņa vārdā nolikt puķes. (bet nu to es varēju ietekmēt necik, jo man diemžēl nepaziņoja)

nu neko, es tieši nesen atradu ļoti dīvainā humorā balstītu nesenā nelaiķa Diplomu, izsniegtu manam tēvam par "labāko draugu uz mūžiem".
nu tad uz mūžiem.