rīta pusē skatījāmies jaunatrasto vhs kaseti ar manas mammas 35 gadu dzimšanas dienas ballīti, manām kristībām 89.-tajā un manu vārdadienu 91.-ajā gadā.

ārprāc, pieaugušie cilvēki ir mūsu vecumā - mūsu vecumā vai pat stipri jaunāki, bet daudzi izskatās tik veci. pilnīgi bez jaunības dzirksts sejā, lai gan pēc stāstiem zinu, ka nebūt nekādi vietsēdīgie jampampiņi jau arī nav bijuši. taču izskatās veci. it īpaši vīrieši. bet mana mamma ir tik skaista, tieši manā vecumā, un tik skaista! un jaunīga, tāpat kā es, kurai vēl nesen prasīja dokumentus.
vispār noskatīšos drīz kaut kad vēlreiz, bet ar vīnu, lai var drusku arī paraudāt; šorīt nebūt nebija vajadzīgie apstākļi sentimentam, drīzāk - izbrīnam.

(tas viss, pateicoties vīram, kurš cauri gadsimtiem ir saglabājis vhs pleijeri, wow)