man ir tik daudz dusmu par cilvēkiem slēpošanas trasītēs, viņi apstājas uz špūres, viņi palīdz bērniem vilkt slēpes uz špūres, viņi fočējas uz špūres, viņi iesāk slēpot, neskatoties, vai kāds netuvojas, viņi slēpo pa divi blakus, sarežģot apdzīšanu un apdzenošajam liekot traucēt slidsoļniekus.
šodien dažkārt nācās uzkliegt "uzmanību!", lai izvairītos no sadursmēm, kuras īzī varētu nenotikt, ja cilvēki Skatītos Tālāk par saviem slēpju galiem vai gluži vienkārši cienītu citus trases dalībniekus.

(vīrs stāstīja, ka Lucavsalā slidsoļa trasē cilvēki iziet.. pastaigāties. nevis kļūdas pēc, bet ar nolūku. ā, ko šodien? davai, pastaigāsimies pa slidsoļa trasi!)

āāāāā

(slēpojot galvā biju izdomājusi vēl dusmīgāku cibas ierakstu, bet tagad apkārt mīļi bērniņi, dusmas kaut kur aizmirsās)