09 October 2020 @ 04:00 pm
 
no vienas puses - man ir pilnīgi vienalga par situāciju ar vīrusu. dzīvošana ar zīdaini jau ir savā ziņā pašizolācija.
no otras puses - dzīvošana ar zīdaini jau ir savā ziņā pašizolācija, un vēl papildus no ārpuses tādu negribas. kur mani brančiņi, muzeji un pasākumi, lai baudītu bērnkopību?

resp., esmu satraukusies, ka šis vīrusstāvoklis padarīs lielisko maza bērna pirmo pusgadu (miers un rati un ilgi miegi) par skumju mājāssēdēšanu. to, protams, pastiprina arī gadalaiks. es te biju pieradusi, ka bērns ir apvēlies tieši uz pavasari, putniem, āra terasēm un sauli.
tagad bērns būs apvēlies uz karantīnu, tumšu slapju āru un izmirušu sociālo vidi.
 
 
( Post a new comment )
[info]polija on October 10th, 2020 - 06:28 am
nu tad neko, tad "jāmocās".. :)
Bet nu apbrīnoju tāpat Tavu spēju/vēlmi ar abiem reizē kkur doties. Jo nu draudzenei ar nesen (pavasarī) piedzima bēbis. Viena bez vīra viņa šķiet vairs nesataisās nekur, jo nu, kad varētu kaut vai iziet laukā ar sīko, vecāko meitu (4-5 gadi) nevar normāli piedabūt saģērbties, sākas visādi vipendroni. No septembra palaida uz citu bd, ar vienu sīko kaut ko jau vismaz dara. Bet nu, ja vēl tāda vecumu starpība, tad tur vēl grūtāk.
(Reply) (Parent) (Link)