divgadnieks saprot pasauli un redz vēderu un māk noteikt "bija vēders un izbija" vai "mamma iet pie ārstiem", savukārt pusotrgadnieks vēl nerunā plašos teikumos, tad kur ir tas brīdis, no kura rodas joki par "nesiet brālīti atpakaļ uz slimnīcu?".
resp., tie joki ir pieaugušo izdomāti, jo reālajā dzīvē nesanāk, ka bērns, kurš var izveidot šādas teikuma konstrukcijas, nebūtu piefiksējis, ka zīdainis ir mammai/sievietei vēderā (nevis "nopirkts veikalā).