pēc divnedēļu laukiem nobraucām lielpilsētā.
pasūtījām picu, iegājām vannā.
atradu bērniem pavasara apavus, paskatījos spogulī, nosvēros.

man ļoti patīk mūsu mājas, bet viņas ir skumjas. skumjas ar to, ka te jūt to dzīvi, kuras vairs nav. laukos jau pats par sevi ir cits ritms, citas prasības, citas prioritātes. te uzreiz slazda sajūta.
man liekas, ka kaut kur es lasīju, ka eiropā šobrīd risinās kolektīvas sēras. jā, nu kaut kā tā es jūtos. man nekas kaulus nelauž, dzīvē ir daudz lielisku brīžu, bet kaut kur apakšā es sēroju par zaudēto pasauli.