šorīt lieku signalizāciju, abi bērni ārā, Ūpis stumda brāļa ratus, aiztaisu durvis, skatos - klusums un rati uz sāniem sagāzušies dobē. man panika - bērns noteikti lauzis sprandu, tāpēc nekliedz, un kur Ūpis?
bet, izrādās, Ūpis tup pie ratiem, gaida mani un stutē brāli, lai viņš neizveļas ārā un nesasitas. tik "pieauguša cilvēka gājiens!", ļoti lepojos.