jo uz to var paljauties

« previous entry | next entry »
Nov. 10., 2010 | 10:47 am
mood: content content

Paldies J.Kazham par dienas citaatu!

"Mūsu pasaulē ir datori un informācijas sistēmas, jo cilvēki saprata, ka pasaule ir, vismaz nosacīti, izskaitļojama un, ka uzlabojot cilvēku spējas eksperimentāli izzināt dabas, matērijas un enerģijas mijiedarbības principus, mūsu kopējās “izskaitļošanas” spējas pieauga un gāja plašumā. Paaudžu simtos un tūkstošos veicot “ticības” rituālus, lai ietekmētu neizprotamus spēkus un būtnes, nekas nemainījās."

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {13}

her_crow

(bez virsraksta)

from: [info]her_crow
date: Nov. 10., 2010 - 11:14 am
Link

a kapēc kaut kam obligāti ir jāmainās? vai šāda attīstība ir attaisnojama tikai pašas attīstības vārdā?

mēs taču zinām, ka visa šī skaitļošana notiek uz mūsu planētas resursu rēķina. zinātnes sasniegumi ir ļāvuši cilvēkiem savairoties, krietni pārsniedzot pašas dabas atvēlēto vietu, tādējādi paaugstinās arī piesārņojums utt. anyways - nav labuma bez ļaunuma.

so, varbūt būtu jāizvēlas vai cilvēce grib dzīvot ilgi un grimt tumsonībā, vai arī izmirt ātri, būdami baisi attīstīti. bet pat šo izvēli īsti nav iespējams izdarīt, jo cilvēce iznīcina un piesārņo planētu arī aiz alkatības, so visticamāk cilvēce nomirs ātri, dzīvojot tumsonībā.

lai nu kā, principā es Kažam piekrītu, tomēr man liekas, ka ir jāskatās uz even bigger picture.

Atbildēt | Diskusija


The Atis

(bez virsraksta)

from: [info]atiitis
date: Nov. 10., 2010 - 12:09 pm
Link

Ok, centiishos atbildeet uz tavaam shaubaam un jautaajumiem :)

"a kapēc kaut kam obligāti ir jāmainās?"
Jo nekas nemainaas tikai staazee and we wouldn't want that.

"vai šāda attīstība ir attaisnojama tikai pašas attīstības vārdā?"
Pretty much yeah. Taa shis visums ir iekaartots.

"mēs taču zinām, ka visa šī skaitļošana notiek uz mūsu planētas resursu rēķina."
Jaa, un lielaa meeraa arii uz Saules reekjina. Ja mees to nedariitu, tad shie resursi turpinaatu behjeegaa peldeet cauri kosmiskajam vakuumam.

"Zinātnes sasniegumi ir ļāvuši cilvēkiem savairoties, krietni pārsniedzot pašas dabas atvēlēto vietu, tādējādi paaugstinās arī piesārņojums utt. anyways - nav labuma bez ļaunuma."
Man shis teikums patika liidz pirmajam komatam :)
Pastaasti luudzu ko noziimee "dabas atveeleeta vieta". Dabaa nevienam nav atveeleeta vieta. Nekur nav pljavinja ar ziimiiti "cilveeki", jo Zeme nav zoodaarzs. Ja kaada suga neizmanto visas savas speejas un maksaajot ar savaam asiniim neizkaro un neuztur sev vietu, tad shii niikulju suga aatri vien pazuud. Mees shobriid esam sagaadaajushi vietu tik miljardiem, cik nu muusu pashlaik ir. Tas nav ne par daudz ne par maz, jo nav jau standarts ar ko vareetu saliidzinaat. Tomeer gruuti nejust kaut nedaudz cienjas pret ieprieksheejaam paaudzeem, kas visu savu dziivi tieshi vai netieshi puuleejushaas, lai nodroshinaatu mums tik eertu eksistenci.

"so, varbūt būtu jāizvēlas vai cilvēce grib dzīvot ilgi un grimt tumsonībā, vai arī izmirt ātri, būdami baisi attīstīti. bet pat
 šo izvēli īsti nav iespējams izdarīt, jo cilvēce iznīcina un piesārņo planētu arī aiz alkatības, so visticamāk cilvēce nomirs
 ātri, dzīvojot tumsonībā."

Nee, taada izveele buutu mulkjiiga. Izmirt aatri var jebkuraa gadijumaa. Tas var buut neveiksmiigs random event. Protams, jo augstaakas tehnologjijas, jo ar lielaakiem riskiem mees opereejam, bet tai pat laikaa augstaas tech. paliidz mums izvairiities no citiem riskiem, kas radiitu izmirshanas draudus zemas attiistiibas civilizaacijai. Balance is served :)

Veel tu piemineeji vides piesaarnjojumu. Ja tu par to uztraucies, tad tev jaabuut augsto tehnologjiu pusee, jo tieshi pateicoties taam gaiss, uudens un zeme postindustriaalajaa pasaulee nu jau vairaakus desmitus gadu nepaartraukti kljuust tiiraaki. Palielinaas mezhu aiznjemtaa platiiba, tiek stabilizeeti zivju resursi un palielinaata sugu daudzveidiiba. Razhoshana kljuust efektiivaaka (tobish mazaak waste, mazaak izejvielu vajadziigs) ruupniicas kljuust tiiraakas, kaitiigie izmeshi samazinaas.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


CannibalSmith

(bez virsraksta)

from: [info]cannibalsmith
date: Nov. 10., 2010 - 01:27 pm
Link

"gaiss, uudens un zeme postindustriaalajaa pasaulee nu jau vairaakus desmitus gadu nepaartraukti kljuust tiiraaki. Palielinaas mezhu aiznjemtaa platiiba, tiek stabilizeeti zivju resursi un palielinaata sugu daudzveidiiba."
[citation needed]

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


amidars

(bez virsraksta)

from: [info]amidars
date: Nov. 10., 2010 - 02:06 pm
Link

Tā ir. Atslēgas vārdi šeit ir "postindustriaalajaa pasaulee". Salīdzinot ar jaunattīstības valstīm, kas strauji industrializējas, attīstītās valstīs ir daudz stingrāka vides likumdošana, līdz ar to var apgalvot, ka tehnoloģijas veicina vides kvalitātes uzlabošanos.
Cita lieta, ka, skatoties globāli, Ata minētās problēmas (mežu platība, zivju resursi, sugu daudzveidība) nav lokāli risināmi jautājumi un visas planētas mērogos situācija šajās jomās pasliktinās - īpaši tas attiecas uz bioloģisko daudzveidību. Starpcitu, arī vides kvalitātes etalons ES pavisam nesen atzina, ka ir feilojusi savu 10 gadu plānu, lai apturētu sugu izzušanu.
Es teiktu, ka tēze - augstākas tehnoloģijas = tīrāka vide ir patiesa.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


The Atis

(bez virsraksta)

from: [info]atiitis
date: Nov. 10., 2010 - 02:15 pm
Link

Jaa, skat manu forest linku atbildee Kanibam. Labi var redzeet kuraam valstiim veel ir pie kaa piestraadaat.
Domaaju, ka vairums pasaules augu un dziivnieku sugu ies bojaa pirms cilveekiem buus pietiekoshi resursu, lai saaktu taas reintroduceet. Bet sugas izmira arii pirms cilveekiem, taa ka nav briinums ka ES feilo sho procesu aptureet. Visus nekad neizglaabsi. Pie tam izmirshanas kljuva globaalas un intensiivas katrreiz kaa pamainijaas globaalie apstaaklji. Tagad tie atkal mainaas, pateicoties cilveeku puuleem un tur buutiibaa nav nekas pretdabisks. Ja nu vieniigi tas, ka mees akshly censhamies kaadu izglaabt un neesam tik vienaldziigi kaa videejaa statistiskaa dabas katastrofa.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


her_crow

(bez virsraksta)

from: [info]her_crow
date: Nov. 10., 2010 - 04:50 pm
Link

bet vidējās statistiskās dabas katastrofas arī eksistē for a reason. ir taču jābūt kādai sistēmai/mehānismam, kas ļāvis zemeslodei izdzīvot visus šos gadus kopš tās rašanās brīža un pat radīt tādu monstru kā cilvēks. just think of all the years that have passed, and we are still here.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


amidars

(bez virsraksta)

from: [info]amidars
date: Nov. 10., 2010 - 11:04 pm
Link

Eksistē gan un tās arī notiek un notiks. Mūsu civilizācija nepastāv nemaz tik ilgi (kosmiskos mērogos). Tā kā agrāk vai vēlāk uzsprāgs gaisā kāds vulkāns, atlidos meteorīts vai smth... jautājums vai mēs varēsim kaut ko darīt, lai neaizietu tāpat kā dinozauri (kuri, ja nemaldos, tusēja pa zemeslodi ilgāk nekā homo sapiens).

Atbildēt | Iepriekšējais


The Atis

(bez virsraksta)

from: [info]atiitis
date: Nov. 10., 2010 - 02:06 pm
Link

Nu piemeeram.
http://www.mongabay.com/deforestation_pcover.htm
Skat pirmspeedeejo kolonnu. Pieveers uzmaniibu Eiropas valstiim. Bet bija laiks, kad Eiropaa mezhi katru gadu samazinaajaas. Taa pasha iemesla deelj kaa tagad tie samazinaas Aafrikaa un citaas primitiivajaas vietaas. izgliitiibas truukums, primitiivas tehnologjijas = neefektiiva saimnieciiba.
Vai arii:
http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/1371142.stm
Iepr.gadsimtaa lielaas Eiropas upes bija iistas naaves zonas.
Dustu uz laukiem arii vairs neviens nekaisa kaa PSRS laikos.
Vai shis. Iecheko veiksmiigaas programmas:
http://en.wikipedia.org/wiki/Reintroduction
OK, slinkums pagaidaam mekleet, bet tas ir tikai logjiski, ja cilveeki, kljuudami izgliitotaaki un turiigaaki, saak vairaak uztraukties par apkaarteejo vidi. Kursh tad grib dziivot izgaaztuvee? Taapeec arii pastiprinaas EU droshiibas un tiiriibas standarti. Celjaa uz postindustriaalu civilizaaciju ir jaaiziet caur izgaaztuves faazei, kaa Kjiina un liela dalja Aazijas to dara pashlaik,


Atbildēt | Iepriekšējais