Draugi

sen nebija, ko citēt no DELFI virsrakstiem, bet te piepeši tāds birums, nez, šie atlaiduši redaktorus vai pieņēmuši jaunus autorus?

Foto: Ugunsgrēkā Sarkandaugavā bojāgājušais un cietušie
Lai piesaistītu auditoriju, pašmāju "tiktokeri" melo par kaķa nogalināšanu
Pornogrāfiju Latvijā sākuši patērēt pat bērnudārza vecuma bērni
ASV nevar apstiprināt, vai Ziemeļkorejas karavīri Krievijā lielos daudzumos patērē pornogrāfiju
Pēc ASV vēlēšanu rezultātiem Madonna "piestūma seju" ar "F*** Trump" torti
Liama Peina nāves gadījumā apsūdzētas un arestētas trīs personas, tostarp viesnīcas darbinieks
Īlona Maska meita pēc vēlēšanām paziņojusi, ka vairs neredz savu nākotni ASV
Jā, kleitas ir jāvalkā arī ziemā!
Kā kumosiņš šokolādes iestājas pret ekspluatāciju
Pēc Trampa uzvaras pieaudzis antiutopisku grāmatu pārdošanas apjoms
Krievijas karavīri sākuši izmantot savdabīgus Ziemeļkorejas ložberus

nezinu, kam lai citam atzīstos, te cibā jūs par mani visu zināt jau sen, bet es atkal reizēm klausos krievu mūziku, ļoti reti, bet tomēr, un netieku vaļā no kādas dziesmas, tāds dziedātājs Монти Механик, ar viņu viss kārtībā, pēdējā albumā ir arī dziesmas pret karu, bet šī ierakstīta 2012. gadā un atbruņo ar visu - ar balsi, ar intonāciju, ar melodiju, ar minimālistisko lo-fi aranžējumu un, galvenais, ar teksta lakonismu un netriviālajām atskaņām, faktiski, viens pantiņš divreiz atkārtots un viss

https://open.spotify.com/track/4ltF7LR4Ptx1FJ8vcKmoff?si=0c8559b1f7914554

Останься со мной, я буду невесом
Я буду твоим псом, а ты моим голосом
А ты моим голосом, зароюсь в твои волосы
И пусть это не ново всё, и пусть это старо всё

amerikāņi paši vainīgi
neprot pareizi nobalsot
un palestīnieši taču paši vainīgi
hamāsu savos pagrabos ierokot
visi izraēlieši paši vainīgi
aci pret zobu, vai zini ko
un arī ukraiņi paši vainīgi
jau sākot ar Tarasu Ševčenko
krievi vispār vienmēr paši vainīgi
dzert vajag mazāk, lūk, ko
tikai latvieši paši nav vainīgi
tikai latvieši nav paši vainīgi
tikai paši latvieši nekad nav vainīgi
nav vainīgi ne par ko

un atkal jau kārtējais filmmeistardarbs (šoreiz iekš Netflix), kur amerikāņi wanabe runā krieviski. tā, ka neko vispār saprast nevar. vai tiešām tur neviens no tiem koučiem nespēj pateikt, ka tas izklausās baismi?

pārlasīju savus ierakstus, uz kuriem neviens nekad neko nesaka (dramaqueenmodeon) un atcerējos par kanādā uzradušos manu grieķijā nozudušo telefonu. ik pa laikam tas tika ieslēgts, pa ceļam nomainīja kādas 3 adreses, pirmā bija mobilo tel veikals, ha, tad noparkojās kādā monreālas suburba dzīvojamo ieliņu nomalē. par pazudušu reportētam telefonam var ierakstīt ziņu, kas parādās uz ekrāna, ja kāds to ieslēdz. lūk, ierakstīju franciski čau, kā klājas, kā dzīve tādā un tādā ielā, tādā un tādā numurā? pēc tam vēl reizi ieslēdza un viss, nu jau kādas 4 nedēļas vairs nav mēģinājuši ieslēgt. varbūt beidzot izmeta vai sadauzīja, vai es nezinu. bet diezgan biedējoši, ka redz, kur tieši tu esi, ne?

vai jums ir ieteikums labam reimatalogam? ar virzienu uz, iepsējams, autoimūnas saslimšanas raisītu asinsrites traucējumu

cibas dzīvības vārdā, kā arī sev piefiksēt, ka ir arī tādas dienu grupas

piektdienas vakars. kamermūzika oleru muižā, brāmss un šūmaņi. gados ļoti jauns un azartisks trio, alts, čells, klavieres. koncerti oleros vispār ir magic. ja notiek nevis pašā muižas ēkā, bet muižnieku dzīvojamās mājas, bijušās saimniecības ēkas, dzīvojamajā istabā, tad tā ir paliela viesistaba, kādi piecdesmit klausītāji viens pie otra, pusotru metru no mūziķiem. absolūta uzmanība un klātbūtne. arī lielajā muižā ir līdzīgi, tur vairāk majestātiskuma

sestdienas rīts. neesmu vēl līdz dušai un brokastīm tikusi, ciemos brauc mazais brāļadēls makšķerēt, kurš pats sabīdījis šo vizīti

sestdienas diena. braucu uz rīgu, pa ceļam cos bode, pirmo reizi mūžā man ir kašmirs. melns hūdijs, hh. cos, nelieši, sākuši izlaist bezkabatu kleitu modeļus, es ceru, viņi šo niķi tikpat ātri atmetīs. bet galamērķis annas koku skola, kurā mans vecais priekšnieks izlicis uz četrām dienām pirms transportēšanas klientam smilšakmenī izgravētu četrmetrīgu villu kompilācijas maketu ar bramanti, rafaēlu, peruzzi, neilandu. absolūts avangards esošajā arhitektūras laukā. iepriekšējā dzīvē es to visu uzzīmēju 3d, beidzot ir materiālā

sestdienas vakars. instrumenti. ejam ar meitu, jo dēla draudzene atdeva savas filmējoties nopelnītās fanu zonas biļetes. fansī stāvēt tik tuvu skatuvei, bez burzmas, bet visu tūkstošu vidū. šis nebija mans pirmais instrumentu koncerts, bet ja neiekristu biļetes, nebūtu gājusi. miķelis mon amour. un es noteikti patiku blondajai bekvokālistei, hh

svētdienas rīts. lēni pamosties, ar meitu brokastīs uz vairāk saules, kur uz manu nogurušo bezkofeīna seju, viesmīle manos gados ļoti saprotoši reaģēja. tad rikšiem uz mežaparku, kur izrādās, pusotrs kilometrs no stāvvietas līdz estrādei, bet es jau tā riskēju nokavēt telpu orient starta logu. paspēju. pirmajā distancē otrajā punktā sajaucu k un l kāpnes, pazaudēju kādas 2-3 minūtes, kas ir kritisks apjoms. bet tik un tā piektā grupā ar sešdesmit piecām dalībniecēm. grupā, kur ir arī 11 gadus jaunākas, daudz tievākas un mega sportiskākas par mani. bet paskatījos, visām pirmajā desmitniekā pa vienai, divām rupjām kļūdām. uz sezonas sākumu smadzenes met gļukus ārā tajā stresā un ātrumā

svētdienas diena. atpakaļ uz stāvvietu vilkos pusstundu, biju gatava pakrist kādā lapu kaudzē, ar ieslēgtu find my, lai ģimene kaut kad izrušina laukā. bet iedzēru karstu kakao un aizbraucu uz meža kapiem reizi sezonā sakopt elzas, jāzepa un majora jāņa kapu pie vecās kapličas