...
« previous entry | next entry »
Nov. 21., 2008 | 05:44 pm
haha, visi tāpat pišās krustu šķērsu uz visām pusēm.
agrāk (ļoti sen) ticēju, ka var būt tādas smukas, uzticīgas, viscaur baltas attiecības līdz kapa malai,
tagad jau sen kā tādu ilūziju nav.
un labi, ka nav, jo tā vieglāk.
un ne par ko nav jābaidās vai jāšaubās.
vismaz šajā ziņā nervi veseli, savā laikā jau pietiekoši tādēļ bimbāts, vairāk, cerams, nenāksies.
zinkā, viss jau esot tikai galvā.
agrāk (ļoti sen) ticēju, ka var būt tādas smukas, uzticīgas, viscaur baltas attiecības līdz kapa malai,
tagad jau sen kā tādu ilūziju nav.
un labi, ka nav, jo tā vieglāk.
un ne par ko nav jābaidās vai jāšaubās.
vismaz šajā ziņā nervi veseli, savā laikā jau pietiekoši tādēļ bimbāts, vairāk, cerams, nenāksies.
zinkā, viss jau esot tikai galvā.
...
from: mafia
date: Nov. 21., 2008 - 05:55 pm
Link
bet ar tām visām ilūzijām tā paradoksāli ir - tipa liekas, ka viņām sagrūstot, sagrūst vispār viss, bet patiesībā tikai izveidojas vēl krutāka domāšanas un attiecību sistēma.
viena lieta tomēr ir fakts - izrunāšanās ir spēks !
Atbildēt | Diskusija
...
from: aspirins
date: Nov. 21., 2008 - 06:08 pm
Link
visas shēmiņas, pieņēmumi, normas.
bet mani tikai mulsina fakts, ka, lai nokļūtu nākamajā līmenī, cilvēks tik daudz kam izmaļas cauri, ka beigās kļūst par sasodītu ciniķi un pofigistu kaut kādā ziņā.
nemācēšu laikam precīzi uzrakstīt, kā to biju domājusi.
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
...
from: mafia
date: Nov. 21., 2008 - 07:38 pm
Link
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
...
from: lee
date: Nov. 21., 2008 - 08:02 pm
Link
gribētu vēl piebilst - no dažādu situāciju pieredzes, sāk rasties apziņa, ka tikai mans viedoklis nav galvenais un pareizākais - ir vēl citi viedokļi, un, ja pat sākumā, šķiet, pa pusei apmierinoši vai pa pusei nepieņemami - ar laiku tie tiek pieņemti, prāts nonivilējas un pielāgojas realitātei, jeb paplašinās iespējamo modeļu shēma smadzenēs pašam. Un, kad jau pats spēj pieļaut sev visdažādākās shēmas - arī citus uztvert ir vieglāk, saprast vieglāk, un pat nenosodīt. Savā ziņā pofigisms, savā - māka dzīvot viegli, bet šis vieglums ir mānīgs, jo apakšā ir milzu rūdījums, n-to reižu pārkāpšana sev pāri un ne tikai sevī ieklausīšanās, bet arī saprašana.
un vēl kas - patiesībā tā nosauktā darbība, kas notiek visur riņķī - ir ļoti viegli "atkožama", ja ir šis pofigisms. No malas varētu šķist, ka naivulis un dumulis, bet patiesībā - savā ziņā tā ir situācijas izvērtēšana - baudīt ko tā sniedz un paturēt prātā, ka shēmas var būt dažādas un mainīgas. Katru dienu tiek noķerts vienreizības mirklis, un katru dienu Tu izvēlies savu pozīciju - vai neļaut, vai tieši otrādi - atļauj sevi mānīt. Visgudrākais visā šajā ir māka paklusēt, ja arī meli ir labi zināmi & pazīstami.
Vairums vīriešu, kuriem sen kā apriebusies sievietes vārīšanās par tēmu "kleitas" ir iemācījušies paklusēt. Tik pat paklusēt var iemācīties ikdienā.
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
...
from: mafia
date: Nov. 21., 2008 - 08:05 pm
Link
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
...
from: lee
date: Nov. 21., 2008 - 08:06 pm
Link
Vēl bez paklusēšanas vajadzētu iemācīties izteikties īsāk :)
Atbildēt | Iepriekšējais
...
from: cuba
date: Nov. 21., 2008 - 06:22 pm
Link
Ja čaumalas nav sākumā, tad arī rieksts nekāds beigās nesanāks.
Tāpēc, ja būtu izvēle, labprātāk izvēlētos ceļu ar tīru, nevis sūdainu asfaltu :)
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
...
from: mafia
date: Nov. 21., 2008 - 07:53 pm
Link
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
...
from: cuba
date: Nov. 21., 2008 - 08:05 pm
Link
Bet taj pat laikā, ejot pa tādu - tevi neuztrauc visādi sūdi :)
Bet principā - ne jau mēs 100% savu ceļu izvēlamies. Tā kā - jāsamierinās ar to, kas ir. Kas mūsos ir ielikts.
Ir protams vēl viena iespēja. Paņemt un tos sūdus no sava ceļa notīrīt.
Process grūts un ķēpīgs... bet.. varbūt ir tā vērts.
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
...
from: mafia
date: Nov. 21., 2008 - 08:07 pm
Link
Atbildēt | Iepriekšējais