AsiizeRecent Entries | |
|
You are viewing 50 entries, 100 into the past May 24th, 2013May 23rd, 2013April 10th, 2013April 5th, 2013:
LETA Japānas zinātnieki piektdien paziņojuši, ka atklājuši veidu cilvēku sapņu lasīšanai, izmantojot magnētiskās rezonanses iekārtas, lai atklātu dažus no zemapziņas noslēpumiem. Zinātnieki spēja ar 60% precizitāti noteikt, kādus attēlus cilvēki sapņos redzējuši, bet 15 specifisku tēlu gadījumos - pat ar 70% precizitāti, piemēram, kad sapņots par grāmatām vai vīriešiem. April 3rd, 2013April 2nd, 2013February 28th, 2013February 13th, 2013:
Ēnu kopīgais viedoklis pēc dienas kopā ar ministru bija šāds: "Ministrs spēja mūs ieinteresēt, izstāstot sava darba visus plusus un mīnusus. Mums tiešām ļoti patika, ka Jānis Bordāns pastāstīja arī daudz ko par sevi, ne tikai par savu darbu. Paldies ministram!" Undīne minēja, ka Ēnu diena bija viņas gaidītākais gada notikums, bet Elza un Rebeka izteica vēlēšanos un gatavību kādreiz pašas sēsties ministra krēslā. February 2nd, 2013December 18th, 2012:
Sapņoju, ka Apolineers kopā Simamuru izdod literatūras avīzi, kur Rīgas Santīma vai SS reklāmas noformējuma stilā sīkās blīvās slejās tiek publicēta jaunākā latviešu proza. December 17th, 2012:
Bet nopietni – vai kādam tiešām vispār garšo Laimas asorti? Tas ir bez snobisma, man garšo visādas vienkāršas lietas, arī Selgas cepumiņš, rozīnes, kēkss Auseklis, nezinu, Bounty un Snicker, bet Laimas asorti ir kaut kas nebaudāms, arī citas Laimas kastes – tās tumšās ar balzamu vai tagad man darbā ir uzradušies Laimas piena šokolādes asorti. Protams, ja gribas kaut ko saldu, sanāk notiesāt pa kādai, bet es nevaru iztēloties, ka tas ir domāts nopietni kā našķis. Man nav arī tā, ka, ja Laima, tad uzreiz sūds. Vecās konfektes gandrīz visas ir garšīgas, arī tāfelītes daudz maz, Selga taču arī laikam tagad ir Laima, bet nu tās kastes gan ir briesmīgas. Agrāk bērnībā vēl likās laime tikt pie tās asortu sirsniņas, bet tas arī tikai tāpēc, ka sirsniņa, nevis garšas dēļ. December 14th, 2012:
"Dženija Simiča (Jenny Simic) laikrakstam Nerikes Allehanda stāstījusi, ka viņas 10 gadus vecais dēls Mio (Mio) kādu dienu atnācis no skolas ļoti sarūgtināts un sūdzējies, ka Lūcijas dienas parādē viņam aizliegts pārģērbties par Piparkūku vīriņu. Dž. Simiča zvanījusi uz skolu, lai noskaidrotu, vai tā ir patiesība, un viņai atbildēts, ka šī gada svētkos patiešām nolemts atturēties no jebkādiem atgādinājumiem par piparkūkām, jo tumšādainiem bērniem tie varētu šķist rasistiski un aizvainojoši." November 24th, 2012November 14th, 2012November 13th, 2012:
Nevarēju pagulēt, vienalga uz kuriem sāniem pagriezos, otrā ausī kāds dīca "this is a man's world" un "stulbie šovinisti", un "beidz činkstēt", nomierinājos tikai tagad, izlasījusi feisbukā Sergeja Timofejeva dzejoli: Мы прилетим за тобой на пяти вертолетах, Прилетим на девяти. Когда тебе будет казаться, что… Когда ты будешь думать, что… И вдруг посмотришь в небо, А мы снижаемся, и видим тебя, И каждый знает, что делать – Теперь точно всё будет хорошо, Этот ветер – от наших винтов, Мы снижаемся, нас много, Мы видим тебя, мы уже здесь. October 31st, 2012October 26th, 2012October 11th, 2012September 26th, 2012September 21st, 2012:
Vecākās kolēģes svētkos dod buču uz lūpām, vidējās paaudzes - uz vaiga, bet jaunākās - kaut kur garām gaisā. August 17th, 2012:
Ejot uz trolejbusu aizķēros sāpīgi aiz tramvaja sliedes, knapi nobalansēju atkal nenokritusi uz ceļiem. Visi skatījās, mēģināju tēlot, ka viss ok, lai arī sāpēja kājas īkšķis. Pēc tam trolejbusā vienīgā brīvā vieta bija tas atlokāmais krēsls pie vidus durvīm, gribēju sēdēt un lasīt grāmatu, tāpēc atlocīju, bet tur bija iekšā Privātā Dzīve, bet es to negribēju aiztikt, jo man izskatatījās, ka tā varbūt ir slapja, un biju jau gandrīz apsēdusies, tāpēc nosēdos uz maliņas, lai nepieskartos žurnālam, atkal likās, ka visi skatās, kā es tā jocīgi sēžu. Ceļoties kājās, ķēros pie stangas un nejauši satvēru citas pasažieres roku, viņa noskatījās, atvainojos. Izkāpu Esplanādē, uznāca lietus, saliju pa ceļam uz darbu, vēl nav atkritusi auss, kurā sagāja ūdens, mazgājot matus. August 13th, 2012:
"Es pats dažreiz esmu domājis par šo bailīgo, patmīlīgo un ziņkārīgo rakņāšanos savā dvēselē, jo agrāk arī man bija tādas tieksmes. Bet tad es redzēju, ka tas cilvēku padara izklaidīgu, bezdarbīgu un nevarīgu... un man šķiet, ka vissvarīgākais ir izturība un līdzsvars. Vienmēr būs cilvēki, kuriem ir tiesības interesēties pašiem par sevi, jo sīki novērot savas sajūtas. Tie ir dzejnieki, kas savus dvēseles pārdzīvojumos prot izteikt skaistos vārdos, darot bagātāku citu cilvēku jūtu pasauli. Bet mēs, mans bērns, esam tikai vienkārši tirgotāji; mūsu dvēseles pārdzīvojumi ir bezgala nesvarīgi. Pie gadījuma jau mēs varam pastāstīt, ka orķestra instrumentu noskaņošana mums dara lielu prieku un ka dažreiz mums ir bail rīt, bet... Ak, pie joda, ja mēs gribam ko panākt, mums jāķeras pie darba, kā mūsu senči strādājuši..." (Tomass Budenbroks) May 9th, 2012April 27th, 2012April 17th, 2012February 17th, 2012December 29th, 2011December 1st, 2011September 14th, 2011:
Klau, licejisti, nāciet sestdien uz salidojumu! Šodien biju skolā iegādāties ieejas biļeti, skolotājas mudināja aicināt arī citus, īpaši uz sākuma daļu licejā. Jo ir noīrēts orķestris un Rīgas Domē saskaņota satiksmes slēgšana sakarā ar svinīgo gājienu licejs - Dailes teātris. Un skolotājas nobažījušās, ka soļos vienas pašas. Teātrī paredzēti priekšnesumi un uzkodas piecu latu vērtībā, darbosies bufete. Dzērieni jāņem līdzi pašiem, un vēlēšanu iecirkņa šogad skolā nav. August 22nd, 2011August 15th, 2011July 1st, 2011June 8th, 2011May 3rd, 2011April 11th, 2011April 3rd, 2011:
Man patīk iet uz dievkalpojumiem arī tāpēc, ka tur var padziedāt. Šorīt ap otrās dziemas laiku man blakus piesēdās dr Ingrīda Zemzare, pabīdīju savu dziesmu grāmatu uz viņas pusi, bet viņa sāka tik skaisti un labi dziedāt, ka man uzreiz aizkrita balss, sākās klepus un uzkāpa temperatūra. April 2nd, 2011:
Šodien biju lielveikalā, kur viss izrādījās niecība, un jaunu, spodru drēbju vietā, kuras man tiešām ir nepieciešamas, lai nākošnedēļ varētu iziet sabiedrībā, iegādājos nocenotu briedīša džemperi, kuram ir pārlieku plata apakšmala un drusku atirusi paduse. March 10th, 2011February 1st, 2011:
Kurā brīdī izrādījās, ka cibā nav labais stils komentāros jautāt "pastāsti sīkāk, neko nevar saprast" (es, piemēram, ritīgi uzvelkos pie "ko tu gribēji ar to sacīt?"), kurā brīdī tas sāka tracināt? Agrāk tā nebija, mēs labprāt atbildējām uz papildjautājumiem garās komentāru vītnēs. Tagad tajās tikai strīdas vai jokojas. January 20th, 2011: piecpadsmitam Man vairs mājās nekas netek. Viss ir ļoti labi, šī ir fiziski un emocionāli siltākā ziema, kāda man pa ilgiem laikiem bijusi. Nekādu sesiju, slimošanu un stresa. Visi cilvēki dalās trīs grupās atkarībā no tā, kā uztver labos atgadījumus savā dzīvē - kā uzdāvinātus, kā nejaušus vai kā nopelnītus. Vakar noskatījos foršu filmu par britiem - The King's Speech, bet šodien foršu izrādi par latviešiem - Aija pēc Jaunsudrabiņa. Uzraksti, 15, kā Tev ar kāju beidzās! January 9th, 2011:
Šodien kaimiņš Vilnis tīrīja jumtu, tāpēc gandrīz visu dienu nevarēju iziet laukā, jo tieši izejas pusē gāzās ledus blāķi un sniegs. Pēc jumta tīrīšanas viņš bija solījies ienākt pie manis paskatīties tecēšanas vainu, arī tāpēc nevarēju pamest dzīvokli. Mājās nebija nekā ēdama, tikai piparkūku mīkla. Izcepu trīs pannas ar piparkūkām, likās, ka arī slapjais gaiss cepot pažūs. Sirsniņu un zvaigznīšu pannas izdevās kā nākas, bet pēdējā - begemotu panna - sadega. :( January 7th, 2011: Par viedokļiem. Jūs jau visi to noteikti sen zinājāt, bet es tikai šogad sapratu. Man vienmēr bija licies, ka muļķīgi viedokļi rodas no nezināšanas vai kļūdainām zināšanām, vai retāk - vienkārši provokācijas, spēles vai kompānijas jautrības labad. Bet šogad (labi - pēdējā laikā, nav ko vainot gadu) es nemitīgi (internetā un uz ielas) saskaros ar gudriem, zinošiem cilvēkiem, kas kaut kāda man nesaprotama iemesla dēļ nolēmuši konstruēt viedokli nevis zināšanās, bet vienkārši balstoties pārliecībā par sevi. Varbūt tās ir tās ambīcijas vai - kā to sauc - panākumu atslēga! December 27th, 2010:
Pirmajos Ziemassvētkos manā pagalmā saplīsa ūdenstrase. Otrajos Ziemassvētkos, labojot ūdenstrasi, meistari pārrāva elektrības kabeli, rezultātā apstājās boileris un apkure un, protams, bija tumšs. Lai arī šobrīd visas minētās sistēmas atkal darbojas, joprojām, jau sesto dienu, pa logu tek iekšā ūdens no apledojušās palodzes. Vēl nevienu gadu Betlēme nav bijusi tik tuvu. |
|