:
Sapņoju, ka Apolineers kopā Simamuru izdod literatūras avīzi, kur Rīgas Santīma vai SS reklāmas noformējuma stilā sīkās blīvās slejās tiek publicēta jaunākā latviešu proza.
AsiizeRecent Entries | |
|
You are viewing 50 entries, 100 into the past December 18th, 2012:
Sapņoju, ka Apolineers kopā Simamuru izdod literatūras avīzi, kur Rīgas Santīma vai SS reklāmas noformējuma stilā sīkās blīvās slejās tiek publicēta jaunākā latviešu proza. December 17th, 2012:
Bet nopietni – vai kādam tiešām vispār garšo Laimas asorti? Tas ir bez snobisma, man garšo visādas vienkāršas lietas, arī Selgas cepumiņš, rozīnes, kēkss Auseklis, nezinu, Bounty un Snicker, bet Laimas asorti ir kaut kas nebaudāms, arī citas Laimas kastes – tās tumšās ar balzamu vai tagad man darbā ir uzradušies Laimas piena šokolādes asorti. Protams, ja gribas kaut ko saldu, sanāk notiesāt pa kādai, bet es nevaru iztēloties, ka tas ir domāts nopietni kā našķis. Man nav arī tā, ka, ja Laima, tad uzreiz sūds. Vecās konfektes gandrīz visas ir garšīgas, arī tāfelītes daudz maz, Selga taču arī laikam tagad ir Laima, bet nu tās kastes gan ir briesmīgas. Agrāk bērnībā vēl likās laime tikt pie tās asortu sirsniņas, bet tas arī tikai tāpēc, ka sirsniņa, nevis garšas dēļ. December 14th, 2012:
"Dženija Simiča (Jenny Simic) laikrakstam Nerikes Allehanda stāstījusi, ka viņas 10 gadus vecais dēls Mio (Mio) kādu dienu atnācis no skolas ļoti sarūgtināts un sūdzējies, ka Lūcijas dienas parādē viņam aizliegts pārģērbties par Piparkūku vīriņu. Dž. Simiča zvanījusi uz skolu, lai noskaidrotu, vai tā ir patiesība, un viņai atbildēts, ka šī gada svētkos patiešām nolemts atturēties no jebkādiem atgādinājumiem par piparkūkām, jo tumšādainiem bērniem tie varētu šķist rasistiski un aizvainojoši." November 24th, 2012November 14th, 2012November 13th, 2012:
Nevarēju pagulēt, vienalga uz kuriem sāniem pagriezos, otrā ausī kāds dīca "this is a man's world" un "stulbie šovinisti", un "beidz činkstēt", nomierinājos tikai tagad, izlasījusi feisbukā Sergeja Timofejeva dzejoli: Мы прилетим за тобой на пяти вертолетах, Прилетим на девяти. Когда тебе будет казаться, что… Когда ты будешь думать, что… И вдруг посмотришь в небо, А мы снижаемся, и видим тебя, И каждый знает, что делать – Теперь точно всё будет хорошо, Этот ветер – от наших винтов, Мы снижаемся, нас много, Мы видим тебя, мы уже здесь. October 31st, 2012October 26th, 2012October 11th, 2012September 26th, 2012September 21st, 2012:
Vecākās kolēģes svētkos dod buču uz lūpām, vidējās paaudzes - uz vaiga, bet jaunākās - kaut kur garām gaisā. August 17th, 2012:
Ejot uz trolejbusu aizķēros sāpīgi aiz tramvaja sliedes, knapi nobalansēju atkal nenokritusi uz ceļiem. Visi skatījās, mēģināju tēlot, ka viss ok, lai arī sāpēja kājas īkšķis. Pēc tam trolejbusā vienīgā brīvā vieta bija tas atlokāmais krēsls pie vidus durvīm, gribēju sēdēt un lasīt grāmatu, tāpēc atlocīju, bet tur bija iekšā Privātā Dzīve, bet es to negribēju aiztikt, jo man izskatatījās, ka tā varbūt ir slapja, un biju jau gandrīz apsēdusies, tāpēc nosēdos uz maliņas, lai nepieskartos žurnālam, atkal likās, ka visi skatās, kā es tā jocīgi sēžu. Ceļoties kājās, ķēros pie stangas un nejauši satvēru citas pasažieres roku, viņa noskatījās, atvainojos. Izkāpu Esplanādē, uznāca lietus, saliju pa ceļam uz darbu, vēl nav atkritusi auss, kurā sagāja ūdens, mazgājot matus. August 13th, 2012:
"Es pats dažreiz esmu domājis par šo bailīgo, patmīlīgo un ziņkārīgo rakņāšanos savā dvēselē, jo agrāk arī man bija tādas tieksmes. Bet tad es redzēju, ka tas cilvēku padara izklaidīgu, bezdarbīgu un nevarīgu... un man šķiet, ka vissvarīgākais ir izturība un līdzsvars. Vienmēr būs cilvēki, kuriem ir tiesības interesēties pašiem par sevi, jo sīki novērot savas sajūtas. Tie ir dzejnieki, kas savus dvēseles pārdzīvojumos prot izteikt skaistos vārdos, darot bagātāku citu cilvēku jūtu pasauli. Bet mēs, mans bērns, esam tikai vienkārši tirgotāji; mūsu dvēseles pārdzīvojumi ir bezgala nesvarīgi. Pie gadījuma jau mēs varam pastāstīt, ka orķestra instrumentu noskaņošana mums dara lielu prieku un ka dažreiz mums ir bail rīt, bet... Ak, pie joda, ja mēs gribam ko panākt, mums jāķeras pie darba, kā mūsu senči strādājuši..." (Tomass Budenbroks) May 9th, 2012April 27th, 2012April 17th, 2012February 17th, 2012December 29th, 2011December 1st, 2011September 14th, 2011:
Klau, licejisti, nāciet sestdien uz salidojumu! Šodien biju skolā iegādāties ieejas biļeti, skolotājas mudināja aicināt arī citus, īpaši uz sākuma daļu licejā. Jo ir noīrēts orķestris un Rīgas Domē saskaņota satiksmes slēgšana sakarā ar svinīgo gājienu licejs - Dailes teātris. Un skolotājas nobažījušās, ka soļos vienas pašas. Teātrī paredzēti priekšnesumi un uzkodas piecu latu vērtībā, darbosies bufete. Dzērieni jāņem līdzi pašiem, un vēlēšanu iecirkņa šogad skolā nav. August 22nd, 2011August 15th, 2011July 1st, 2011June 8th, 2011May 3rd, 2011April 11th, 2011April 3rd, 2011:
Man patīk iet uz dievkalpojumiem arī tāpēc, ka tur var padziedāt. Šorīt ap otrās dziemas laiku man blakus piesēdās dr Ingrīda Zemzare, pabīdīju savu dziesmu grāmatu uz viņas pusi, bet viņa sāka tik skaisti un labi dziedāt, ka man uzreiz aizkrita balss, sākās klepus un uzkāpa temperatūra. April 2nd, 2011:
Šodien biju lielveikalā, kur viss izrādījās niecība, un jaunu, spodru drēbju vietā, kuras man tiešām ir nepieciešamas, lai nākošnedēļ varētu iziet sabiedrībā, iegādājos nocenotu briedīša džemperi, kuram ir pārlieku plata apakšmala un drusku atirusi paduse. March 10th, 2011February 1st, 2011:
Kurā brīdī izrādījās, ka cibā nav labais stils komentāros jautāt "pastāsti sīkāk, neko nevar saprast" (es, piemēram, ritīgi uzvelkos pie "ko tu gribēji ar to sacīt?"), kurā brīdī tas sāka tracināt? Agrāk tā nebija, mēs labprāt atbildējām uz papildjautājumiem garās komentāru vītnēs. Tagad tajās tikai strīdas vai jokojas. January 20th, 2011: piecpadsmitam Man vairs mājās nekas netek. Viss ir ļoti labi, šī ir fiziski un emocionāli siltākā ziema, kāda man pa ilgiem laikiem bijusi. Nekādu sesiju, slimošanu un stresa. Visi cilvēki dalās trīs grupās atkarībā no tā, kā uztver labos atgadījumus savā dzīvē - kā uzdāvinātus, kā nejaušus vai kā nopelnītus. Vakar noskatījos foršu filmu par britiem - The King's Speech, bet šodien foršu izrādi par latviešiem - Aija pēc Jaunsudrabiņa. Uzraksti, 15, kā Tev ar kāju beidzās! January 9th, 2011:
Šodien kaimiņš Vilnis tīrīja jumtu, tāpēc gandrīz visu dienu nevarēju iziet laukā, jo tieši izejas pusē gāzās ledus blāķi un sniegs. Pēc jumta tīrīšanas viņš bija solījies ienākt pie manis paskatīties tecēšanas vainu, arī tāpēc nevarēju pamest dzīvokli. Mājās nebija nekā ēdama, tikai piparkūku mīkla. Izcepu trīs pannas ar piparkūkām, likās, ka arī slapjais gaiss cepot pažūs. Sirsniņu un zvaigznīšu pannas izdevās kā nākas, bet pēdējā - begemotu panna - sadega. :( January 7th, 2011: Par viedokļiem. Jūs jau visi to noteikti sen zinājāt, bet es tikai šogad sapratu. Man vienmēr bija licies, ka muļķīgi viedokļi rodas no nezināšanas vai kļūdainām zināšanām, vai retāk - vienkārši provokācijas, spēles vai kompānijas jautrības labad. Bet šogad (labi - pēdējā laikā, nav ko vainot gadu) es nemitīgi (internetā un uz ielas) saskaros ar gudriem, zinošiem cilvēkiem, kas kaut kāda man nesaprotama iemesla dēļ nolēmuši konstruēt viedokli nevis zināšanās, bet vienkārši balstoties pārliecībā par sevi. Varbūt tās ir tās ambīcijas vai - kā to sauc - panākumu atslēga! December 27th, 2010:
Pirmajos Ziemassvētkos manā pagalmā saplīsa ūdenstrase. Otrajos Ziemassvētkos, labojot ūdenstrasi, meistari pārrāva elektrības kabeli, rezultātā apstājās boileris un apkure un, protams, bija tumšs. Lai arī šobrīd visas minētās sistēmas atkal darbojas, joprojām, jau sesto dienu, pa logu tek iekšā ūdens no apledojušās palodzes. Vēl nevienu gadu Betlēme nav bijusi tik tuvu. December 21st, 2010December 10th, 2010December 6th, 2010November 20th, 2010November 13th, 2010November 11th, 2010November 10th, 2010:
2.novembrī spēkā stājās jauni bērna pabalsta noteikumi, kas paredz ievērojami samazināt summu, ko jaunās māmiņas saņem. Kādā Latvijas slimnīcā 2.novembra naktī 00:15 piedzima bērniņš. Tā kā citu cilvēku apkārt nav bijis, ārste piedāvājusi jaunajiem vecākiem mazliet nošmaukties un kā dzimšanas laiku ierakstīt 1.novembra 23:59, jo tas šai ģimenei nodrošinātu krietni lielāku bērnu pabalstu. Vecāki nedomājot atteikušies. October 15th, 2010:
Skatījos šovakar uz to meiteni ar kaseti kaklā, un atkal, bāc, tik neizturami man pietrūkst savas paaudzes. Mēs esam izkrituši kaut kur laikam pa vidu tieši cauri, zemē iekšā. Mēs braucam pēc Pērkona koncerta Ogrē izdemolētajā vilcienā uz Disnejlendu, bet neesam ne demolējuši un ārdījušies, ne arī īsti gribas uz to Disnejlendu. October 12th, 2010October 1st, 2010:
Šodien ir siltāks un laukā ir pasaka. Piedarba pārtikas veikalā viens vīrietis uzstājīgi nāca virsū ar ābolu: „Meitenīt, jūs aizmirsāt ābolīti!” „Nē, tas nav mans,” es atbildēju. „Ņemiet, ņemiet ābolīti, tāds skaists,” viņš neatlaidās. Iepriekš viņš bija paguvis samulsināt pārdevēju, uzstājot uz vinegreta sasildīšanu mikroviļņu krāsnī. Steidzos prom no turienes, kad kāda cita pircēja man pārjautāja, vai es tomēr to ābolīti neņemšot. Bet trolejbusu apturēja kontrole, un čalīts, kurš nupat bija iekāpis bez biļetes, skaļi noelsās – āk, Dievs! Kontrolieris lika samaksāt sodu, papildus norādot, ka Dievam ar to nav nekāda sakara. September 28th, 2010:
Šovakar bija viens no jaukākajiem Takas dzejas vakariem. Biju pārsteigta atklāt, ka vairākiem no dzejoļiem, kas palikuši prātā no māsas astoņdesmito gadu beigu piezīmju blociņa, autors ir Žebers. Viņš teica, ka lasot dzeju publiski pirmo un pēdējo reizi mūžā -- tanī brīdī apklusa visi piedzērušies metālisti un importa noise mākslinieki. Rokpelnis bija aizkustinoši paškritisks. Beigās ieradās arī Amanda Aizpuriete, kuru organizatoriem bija izdevies sazvanīt un pamodināt stundu pēc lasījumu sākuma. Šķita, ka pēc abiem izcilajiem vīriešiem viņu nu nemaz negribēsies klausīties. Taču Amanda veiksmīgi samīļoja auditoriju, noklājot iepriekšējo autoru radīto dzīves un dzejas infrastruktūru ar spožām nopulētām kniepadatu galviņām. Pirms promiešanas iepazināmies ar puisi, kurš pēc nedēļas pārceļas uz Angliju, bet vēl šovakar paspēja mums parādīt 200 lappuses no sava topošā romāna. Līdz aizbraukšanai esot iecerējis uzrakstīt vēl divtik. Atgriežoties mājās, es pamanīju, ka manā pagalmā aug priede. September 21st, 2010 |
|