Briesmīgi bezspēcīgas dusmas par to piekauto puisīti, palasīju to it kā pilsonisko aktivitāti un rīcības grupas saraksti Cālī, bet tur arī tikai tāda šausmināšanās, naudiņas pārskaitīšana un sazvanīšanās, nekā konstruktīva, tas pastiprina bezpalīdzības izjūtu. :
Comments
bet kas būtu tas konstruktīvais? tikko izlasīju, nezināju par tādu gadījumu, raudāt gribas. nevaru gan iedomāties, ko vajadzētu darīt šajā gadījumā, lai viņam palīdzētu
(Reply to this) (Thread)
Es jau pati nezinu, laikam no dusmām liekas, ka nekas nenotiek, paskatījos tagad jau tur kaut kas konkrētāks parādās tajā forumā. Vakar, kad lasīju, tur visi vienkārši prasīja tās nabaga mammas telefonu, lai piezvanītu. Likās, ka trūkst plānveida darbības, visi vienlaikus zvanīs, visi vienlaikus meklēs ārstus utt. Gribas, lai parādās tās pašvaldības/skolas/dienestu iniciatīva, lai viņi pasaka, ka puika var justies droši un terapijas plāns ir tāds un tāds.
jā, tādā ziņā bez šaubām. šādi gadījumi vispār ir dienestu darba lakmusa papīrītis, te var redzēt, cik tas bieži vien ir neefektīvi, ka tur strādā pilnīgi idioti. siguldā kaut kāda sociālā darbiniece, kurai pašai ir bērns invalīds, par to mammas meitenīti, ko viņa kopj, esot teikusi - ko ta tas dārzenis, tas jau neko nesajēdz
(Reply to this) (Parent)
|
es nebiju par šo lasījusi. man tas liekas vienkārši psihi. es mainītu skolu tam bērnam.
(Reply to this) (Thread)
man šķiet, ka šī ir viena no tām reizēm, kad esam pilnīgi bezspēcīgi cēloņu novēršanā, bet varam vismaz iespējami labi cīnīties ar sekām (tas, ko dara tās cālistes) un mēģināt izvairīties no līdzīgām situācijām nākotnē, cik nu tas vispār ir iespējams.
(Reply to this) (Thread)