:
Vairs jau laikam tā nevar, tas nav iespējams - tā skaisti apprecēties. Tā, lai ir kā vecāku kāzu bildēs, kur viņi tik smieklīgi jauni un neveikli, nobijušies un samulsuši. Ir pārvilkts pāri jau kaut kādai līnijai, sirds robežai (hiho), pienācis brīdis, kad jāizvēlas attieksme, katru reizi no jauna, lietas, kas kādreiz saraudinājušas, vairs automātiski neaizkustina, prāts pārliek - vai līdzi just vai sakrustot rokas nihilismā. Un, ja pirmā fāze ir bijis dabisks jūtīgums, otrā ir izvēle starp jūtīgumu un cinismu, tad skaidrs, ka arī tā drīz zudīs un iestāsies pēdējā stadija - pliks cinisms. Au.
:
Skatos "Meistaru un Margaritu" un sodos par visām savām krievu valodas skolotājām - Viktoriju Šmagris, Cīruli un māti dzīvi, kas tā arī nav varējušas man iemācīt krievu valodu baudāmā līmenī. Tīri vai grāmata jātur blakām, lai atcerētos un saprastu.
No Šmagris atceros viņas ādas svārkus un vārdiņu kontroldarbu, kur bija jātulko no latviešu uz krievu, piemēram, vārds kurtka - kā būs krieviski?
Bet Cīrulei patika diktāti, no gada uz gadu vieni un tie paši - rudenī - prišol oseņ, los šol po ļesu.
Dzejoļus es mācījos pēc skaņām, nesaprotot gandrīz neko, tikai tagad ataust tulkojumi -
ja prišol k tjebe s privetom
rasskazatj što solnce stalo,
što ono s garjačem svetom
po ļistjam zatrepetalo.
No Šmagris atceros viņas ādas svārkus un vārdiņu kontroldarbu, kur bija jātulko no latviešu uz krievu, piemēram, vārds kurtka - kā būs krieviski?
Bet Cīrulei patika diktāti, no gada uz gadu vieni un tie paši - rudenī - prišol oseņ, los šol po ļesu.
Dzejoļus es mācījos pēc skaņām, nesaprotot gandrīz neko, tikai tagad ataust tulkojumi -
ja prišol k tjebe s privetom
rasskazatj što solnce stalo,
što ono s garjačem svetom
po ļistjam zatrepetalo.