Asiize

asiize @ 02:32 am: Vairs jau laikam tā nevar, tas nav iespējams - tā skaisti apprecēties. Tā, lai ir kā vecāku kāzu bildēs, kur viņi tik smieklīgi jauni un neveikli, nobijušies un samulsuši. Ir pārvilkts pāri jau kaut kādai līnijai, sirds robežai (hiho), pienācis brīdis, kad jāizvēlas attieksme, katru reizi no jauna, lietas, kas kādreiz saraudinājušas, vairs automātiski neaizkustina, prāts pārliek - vai līdzi just vai sakrustot rokas nihilismā. Un, ja pirmā fāze ir bijis dabisks jūtīgums, otrā ir izvēle starp jūtīgumu un cinismu, tad skaidrs, ka arī tā drīz zudīs un iestāsies pēdējā stadija - pliks cinisms. Au.