Skatos "Meistaru un Margaritu" un sodos par visām savām krievu valodas skolotājām - Viktoriju Šmagris, Cīruli un māti dzīvi, kas tā arī nav varējušas man iemācīt krievu valodu baudāmā līmenī. Tīri vai grāmata jātur blakām, lai atcerētos un saprastu. :
No Šmagris atceros viņas ādas svārkus un vārdiņu kontroldarbu, kur bija jātulko no latviešu uz krievu, piemēram, vārds kurtka - kā būs krieviski?
Bet Cīrulei patika diktāti, no gada uz gadu vieni un tie paši - rudenī - prišol oseņ, los šol po ļesu.
Dzejoļus es mācījos pēc skaņām, nesaprotot gandrīz neko, tikai tagad ataust tulkojumi -
ja prišol k tjebe s privetom
rasskazatj što solnce stalo,
što ono s garjačem svetom
po ļistjam zatrepetalo.
No Šmagris atceros viņas ādas svārkus un vārdiņu kontroldarbu, kur bija jātulko no latviešu uz krievu, piemēram, vārds kurtka - kā būs krieviski?
Bet Cīrulei patika diktāti, no gada uz gadu vieni un tie paši - rudenī - prišol oseņ, los šol po ļesu.
Dzejoļus es mācījos pēc skaņām, nesaprotot gandrīz neko, tikai tagad ataust tulkojumi -
ja prišol k tjebe s privetom
rasskazatj što solnce stalo,
što ono s garjačem svetom
po ļistjam zatrepetalo.
Comments
ar skaņām taču mums visiem līdzīgi, bērnībā mācoties un fanojot par dziesmām angliski, un tikai tagad saproti, cik tie teksti mēdz būt primitīvi :)