Asiize

asiize @ 02:46 am: Skatos "Meistaru un Margaritu" un sodos par visām savām krievu valodas skolotājām - Viktoriju Šmagris, Cīruli un māti dzīvi, kas tā arī nav varējušas man iemācīt krievu valodu baudāmā līmenī. Tīri vai grāmata jātur blakām, lai atcerētos un saprastu.
No Šmagris atceros viņas ādas svārkus un vārdiņu kontroldarbu, kur bija jātulko no latviešu uz krievu, piemēram, vārds kurtka - kā būs krieviski?
Bet Cīrulei patika diktāti, no gada uz gadu vieni un tie paši - rudenī - prišol oseņ, los šol po ļesu.
Dzejoļus es mācījos pēc skaņām, nesaprotot gandrīz neko, tikai tagad ataust tulkojumi -
ja prišol k tjebe s privetom
rasskazatj što solnce stalo,
što ono s garjačem svetom
po ļistjam zatrepetalo.