saulītē labi Daksis skan.
interesants laiks dzīvē
a kad nav? - kad uztvere aizdrazota.
pēc sabiedriskās piektdienas vajadzēja izvēdināties.
elegantā mierā izcīnīju dienu sev, pārvarot pašas apzinību, lai pavārtītos ar Grizetti, izvejotu īstos vārdus fonā un dotos tos izstaidzināt sestdienas rīta bezsteigā. vējš baisi brēca zem Akmens tilta, varbūt par pārmaiņām, ko parasti atdzen. sildot snīpi jocīgas koka konstrukcijas aizvējā, sadistiski izbaudīju Daugavas ledus mokpilno čīkstēšanu, pavasarim nākot. ievēroju, ka krāsainie un dziedošie koku iedzīvotāji atgriežas. palīdzēju gaisa burbulīšiem atsvabināties no ziemas un atgriezties atmosfērā. sajutos kā bērns, bakstot aizsalušo upi zābaku purngaliem un pie rokas atrastiem zariņiem. vai tad mums visiem saules gaisma mazliet neatgādina priecīgo bērnības laiku? varbūt tas ir viens no iemesliem, kādēļ smaidīgāki esam skaidro debesu dienās.
līdzi, atgriežoties ielu mudžeklī, paņēmu dažus pumpuriņus un citus dzīvības miera amuletiņus.
vakardienas otra puse aizritēja dalītā vājprātā ar sievu, apturētas apokalipses iespaidā.
šodiena arī rādās jauka. produktivitāte kūsā un nākotne vairs nebiedē nemaz.

Tarantino

jocīgi, ka tas liekas tik sen, vēl sešos no rīta rušinājos ekspreša ''Kurzeme'' sēdekļos, lai vilciena ritmiņiem vieglāk iemidzināt, sākot ceļu mājup no Liepājas.
šad tad uzmodos un secināju, ka jau atkal vissakidrākās debesis kaut kur pusceļā, jo turpceļā, ko veicu ar autobusu, priecīga vēroju absolūti zilas debesis un baudīju saules siltumu. cik skaistu visu vērš gaisma, izceļot kontūras un krāsas, radot ēnas un kontrastu!
vadīja karte un trakais Jānis. laikapstāklis, gana liepājīgais, lika 45% laika pavadīt Fonteinā, kas tiešām nebija slikti.
pa vidam sanāca apmeklēt Nerten Kurzemes tūres gala performanci un, kā vienmēr, kārtīgi izsmieties.
nakts aizskrēja ''foņķika'' omulībā un labi slimā sabiedrībā. vēl aizvien neesmu saņēmusies veikt tēriņu aprēķinus, bet vienalga, jo pa ilgiem laikiem tikai veikti patīkami gastranomiski atklājumi.

daudz ieguvu. daudz izvēdināju.
maz iespējams un maz gribētu dalīties tajā.
kā sačakarētā deguna punktiņrocis jau šodien: mīliet viens otru.

''but for God’s sake, it’s real hair porn''

nav plānotāja
vai arī jūtu
tikai emocijas, kad ādā ievīstītās iekšiņas darbinātas mērķiem, ko pati pasludinu par ''vajag''
nekādas disciplīnas
un tici muļķa skuķim, nav nemaz tik viegli pārslēgties, kad visu dzīvi esi bijis zem kāda acu pāra
vai tur vecāki, vai kāds skolotājs, pasniedzējs, vai vismaz dvēselīte, dēļ kuras neaizmirst, ka ir 14.februāris
nereti apciemo aizdomas, ka viss ir padarīts, jo nekas jau nemaz nebija jādara
nekāda ''uz''
sviestainās darba maiņas ir tas, kas notiek
pēc tam tikai neregulāra gulēšana, kad vien var un saimniecības uzturēšana
visas, gan mirklīgās, gan slepenās, gan negribētās tikšanās ar tiem, kuri vēl aizvien ir tepatās saldsērīgi izceļ tukšumu
mūris ir augšamcēlies, kad atceros Māras zīmējumu, ar ko pirms gadiem sešiem viņa centās izskaidrot savu redzējumu par mani
mēs jau nemaz nemainamies
atkal jāgaida pavasaris
un tas mirklis, kad skaistās pagātnītes iesienas tagadnē, nākotnē un visas dzīves laika bantītē, lai atgādinātu - Tu dzīvo
viss ir dzīvs
katra daļiņa šī neaptverami skaistā Visuma
un viss atkārtojas, kā meitene no Sibīrijas šonakt, dēļ lietotajām dzirām
tāpat pāries arī mirklis un turpināsies dzīvības haoss
tāpēc rodas neatbildami jautājumi, kas visu apķēza ar bezjēdzību
kā gan es gribētu, lai jūs redzat to, ko tagad redzu es

tajā visā piedalās iekšas
pašas bezjūtīgi caurspīdīgas
tikai es jūtu
istabā pa labi, hosteļa ķēķī, nebeidzami paaugstinātā balsī konferencē gruzīns
pretī, pie gaiteņa galdiņa, neizteiksmīgs britu pāris spēlē pokeru uz izģērbšanos, tverot drosmi no vīna glāzēs
istabā pa kreisi, livingrūmā, CNN vai tml ziņas, kāds skaita naudu, aizdomīgi pieklājīgais čalis bauda atmosfēru un galdu nemainīgi ieņēmis kanādietis ar savām zinātnes lietām
šonakt gribēju beidzot arī te pagulēt, bet pa dienu bijis pašnāvības mēģinājums [pašas nesatikts mormonis no Krievu tālākiem galiem..izdzīvoja], kasē mistērijas, jāsagaida, kad Čārlzam būs jādodas uz autobusu un frančiem vēl vēlāk taksis
kopš pagājušās nakts te šis tas ir mainījies
neesmu gulējusi
diena pavadīta ekspedīcijā uz Jūdažiem, ciemos pie tēva
sirreāliska jautrība ar filozofu un mā
mājās sieva palīdzēja noturēties brīvo brīdi līdz darbam bez miega, kas būtu bijis punkts
deftoņi liek bezmiegam burvīgi vājprātīgas ainas gleznot zem plakstiem
tikko večuks, kuram ar atlaidi ļaujam te uzturēties, pirms savas ikvakara zemeņu tējas priecīgs stāstīja, ka šodien meitu apciemojis Jūrmalā
nogurušais prāts velk paralēles un veido apļus, tad spirāles un savij visu vēsturu vēstures gaumīgā kamoliņā [kā dzijas, kas tik ļoti tīk mincīšiem]
vakardiena nav beigusies
un nevaru izlemt, vai šis stāvoklis, kad kreizī idejas un spontāns prieks, kā reibumā, laužas uz āru ir labāks par to, kad nosvērtība un klusa apdomība grib pārņemt visu?

esmu pateicīga par spilgtajiem murgiem, bet apnicis, ka kopš viena no tiem nepārstāju ilgoties pēc pavasara lietus.
skaņa, smarža, sajūtiņas
''Some people feel the rain. Others just get wet.'' Dilans
gribas aizmigt siltās jūrmalas smiltīs, pamosties saules gaismiņā un doties uz kāpām pētīt koku lapu faktūriņas ar jūras sāļu noskalotiem pirkstgalu spilventiņiem. tik jūtīgiem, ka pat Viņa svaigi noskūtie vaigi nespētu apmānīt - laiks nepielūdzami turpina ņemt un dot.
no visu maņu jociņiem, atzīstu, ka dzirdes ir vismelnākie.

sen nav bijis neviens emocionāls blieziens.
pārāk daudz kontroles.
negribas uzprasīties uz problēmām, bet būtu interesantāk, ja notiktu kaut kas neierāmējams.
jāpatestē taču ento reizi restaurētā komforta zona.

sākumā laiks un papīrīši, tad enerģija, plāni un nu, arī principi - kā upe pazūdu ''citu'' jūrā. teiktu ''nē'', ja zinātu, ka kāds vēl var palīdzēt.
gan jau vainojams šis posms, kad daudziem nav viegli.
tādiem kā es, kuri nav uzņēmušies pārāk daudz pienākumu, mazāk rūpju savu.
vai nīčisms nav neko iemācījis? protams, pārkāpju sevi arī sevis pašas dēļ - lai nejustos pēcāk vainīga.
bet Nīčes izpratne par varu, tās iedalījumu, nozīmi utt. šādās situācijās liek domāt par to, kas patiesībā ar šiem lūgumiem un atbildēm tiek izmainīts ļaužu savstarpējās attiecībās. zem ādas jūtams, bet nekad jau īsti netiek izteikts. kurš kontaktus uztver kā apslēptu sāncensību, kurš neuztver neko, kuram miers un mīlestība. nē, atkal nav gulēts 35h un vēl jānostrādā piecas, tāpēc šobrīd ne, šīs domas prom. max. jānovienkāršo atlikušais nomods, lai izturētu.

saģērbies kārtīgi!

video: http://vimeo.com/30501143 A tree’s year rings are analysed for their strength, thickness and rate of growth. This data serves as basis for a generative process that outputs piano music. It is mapped to a scale which is again defined by the overall appearance of the wood (ranging from dark to light and from strong texture to light texture). The foundation for the music is certainly found in the defined ruleset of programming and hardware setup, but the data acquired from every tree interprets this ruleset very differently.

kopš ļavos JB burvībai, atdzimusi vecā iedoma
par skaņas izolēto telpu,
nepabeigtajām dziesmām un tam visam veltīt laiku.
kam?
sanāk, ka vienīgi sev. pati sev sev pašai.
citādi īsti nesanāk, jo nepabeigtais urdoši traucē, bet prezentēt neļauj kauns un bailes reizē.
drīz pati sev jaunu universu būšu apbūvejusi apkārt.

diena ziedota mātes glābšanai.
mātei kalstrafobija.
māte bezatbildīga. sāk Tev dienu jau 7:00 rītā ar zvanu.
un piedrāzt tavus plānus, ģipša galvu zīmēšanu.
traukšanās uz jūras pilsētu. laiks. enerģija. galvenais tomēr - laiks.
vienīgās brīvās stundas aiziet krāsns kurināšanai, lasot labo literatūru.
tad jādodas glābt māsu no vientulības vārda dienā, ļaujot tikt piedzirdītai pirms naktsmaiņas.
jā, tagad naktsmaiņa.
zvani uz visiem galiem, meklējot kaut ko, kas neļaujutu ticībai zust.
visi savā elementā.
vai man arī tāds ir?
un vienīgais, kuru gribu satikt, izbraucis no valsts. burvīgi. skaisti.
pieradināmi tikai mirušie. mp3, wma formātos sapakoti paša ieskatiem.
un grāmatas.
kam gan tie cilvēki?

kamēr šodiena nav beigusies, jāsaka - vakadiena bija kinda perfekta!
RĪTS: pēc naktsmaiņas vēl vairāk pa stundu hosteļojos, palīdzot labām lietām tapt. mājās izkurināju krāsniņu un sagatavojos franču valodas mutiskajam [varbūt pēdējam mūžā] eksāmenam. kūkas-gabals, pat pusstundu neiztērēju tam pasākumam. tad cauri grāmatnīcai atkal mājup, kur brokastis un laba literatūra.
DIENA: atgriezos pilsētas burzmiņā ar vieglu miega deficīta, kofeīna pastiprināta ''mīlu visu'' gaisīgumu. visur skolēnu bariņi pikojās, telefons neapklusa un glaimojoši, gaidīti zvani glaudīja ego. jutos kā rīdziniece, braucot pa zaķi un tā ir vienmēr ;D upes otrā krastā aizdomīgi sausi soliņi vilināja apstāties un pazust industriālajā ainā. tehnikuma gaiteņi, neierasts laicīgums.
PĒCPUSDIENA: grafikas nodarbības jau sākt vilkt uz grupveida meditāciju. piecu stundu kaifucīts, kas, protams, arī mazliet atņem spēku, bet ir tā vērts. un ir forši just ar kādu psihu radniecību, kādu, kurš mazliet labāk spēj izteikt to pašu, ko vienmēr esi pats domājis utt. kārtējo trešdienas seansu nobeidzu ar burvelīgi vējainu pastaigu pāri tiltam, vērojot zvejniekus un ledus gabalus ar pelējumam līdzīgu rakstu. dabas atsauces.
VAKARS: jauki, ja kāds, ar kuru pēkšņi esi sagribējis iedzert alu, tieši tobrīd strādā pustukšā un tev icienītā iestādījumā. dzert ar bārmeni pie letes laikam nav meitenīšu smalkais stils, bet medalus, kā jau visas indes samērīgos daudzumus, tiešām ir labs atalgojums. no otra kausa, kas būtu uz bāra rēķina, atteicos, steidzoties iegūt izmeklēto dziru naktij.
NAKTS: krāsns atkal tika izkurināta, Džeffs iedziedāja mūdu un ciemiņš ieradās līdz ar traku nakts snigšanu. fizioloģija. celibāts jau bija diezgan apsveicami ilgs un savu mūžu nodzīvojis, lai nebūtu par ko skumt.

le morāle laikam ir tāda, ka laba tiešām daudz nevajag. lielajā bildē, sevi jālutina pa bišķiņam, lai neizlutinātos maņas un dziņas utt. īsumā, jāspēj dienā paveikt pa bišķiņam no visa, lai būtu gandarījuma piepildījums. kā reiz kāds stāstīja, ka sāta sajūtu varot sasniegt, nogaršojot 6 dažādus ēdienus, pat neēdot. veselums sastāv no elementiem.
vienīgais, kas iztrūka, saņemšanās bildēt pie pirmā impulsa. nekas netika nobildēts. ne rīta rosība sētas kaķīšiem sniegā, ne pilsētas parkos pīlēm piesaistītie skatieni, ne lidojošās pikas, ne smejošie pikotāji sniega aplipušos ķitelīšos, ne ostas darbības, ne ģipša pasaule grafītam, ne neskartais sniegs kā palags garām ēnām, ne likteņupes notikumi, ne labākais bārmenis, ne cilvēku straumes, ne miers, ne sniegs, ne ciemiņš, kura dēļ kožu mēlē.

ja vien Jūs zinātu, cik ļoti, ļoti, ļoti daudz laimes Jums vēlu
cik ļoti, ļoti, ļoti gribu, lai vienmēr esat priecīgi

I have no advice for anybody; except to, you know,
be awake enough to see where you are at any given time,
and how that is beautiful, and has poetry inside.
Even places you hate.

ceru, dzīve nav tik īsa un sanāks Pasauli redzēt arī savām acīm.