patīk, kad foršie biedrojas:

    [Hunter S. Thompson, John Cusack and Johnny Depp riding around with a blow-up doll.]

paldies, Džef. īpaši par to 2.janvāra rītu sniegā un pēkšņā labas-lietas-padarīšu enerģijā.
vienīgi mūzikai [attiecīgajā posmā Baklija] vēl ir jēga. un tā aizdzina šīgada 1.uzmošanās pārdomas.
lai viss būtu perfekti, pietrūkst tikai mazas ampuliņas.
punktiņroča aizvien vieglākā klātesība manās paralēlēs priecē, tikai par daudz ceļavējus sapūtis jau zem spārniem.
sieva rada drošības un mājīguma sajūtu.
filozofs vēl joprojām pietur pie zemes.
jums, pārējie, arī nav ne vainas. spēcīgi turaties savās lomās.
tomēr vienesības spēks liek gribēt visu aizmest prom. visu šo maiju.
pateicība, pienākums - rokas; ziņkāre, likums - kājas
galvā nemierīgs okeāns, krūškurvī tīnisms, bet dvēsle jau sen pāris soļus paskrējusi pa priekšu. tai jāseko.
''..too young to hold on
I'm much too old to break free and run''

tikko piedurknē ielidoja naktstauriņš, uzradies no zila gaisa (lai gan, tagad liekas dzeltenīgs).
šogad pasaulsmalas vēju vairs nepagūšu apostīt, bet vienmēr ir nākošais gads.
vai noslēpuma esības izpaušana mazina tā vērtību? prātoju. baro ziņkāri, tas gan.
mhm, mums ir noslēpums. un tas omulīgi palīdz tagad, kad darba un miega attiecība ir 3:1, kafijas labā.
šovakar atkal+beidzot mājās sagaidīs sieva.
un šķiet, sāku sadraudzēties ar šo pilsētu. kā ar cietumbiedru, piespiedu kārtā, un ne labāku, ne sliktāku par mani pašu.

pašplūsma un mūsu smaidi

esmu kādam sīkret kraš hostelī
ķiķinātāji ^^
šonakt manā pasaulē ienāk Grateful Dead
mm.. ''Box of rain''

vai jūs ir kāds uzmodinājis ar zvanu, prasot izskaidrot, kas ir Fibonači skaitļi
kad esat pirms stundas iemidzis
pēc 14h darba, 5h citu pienākumu
un divām glāzēm vīna?

a izskaidroju pat tīri eleganti.
un vispār smadzene atdzīvojusies, jo grafikas pasniedzēju tirdu ar atmiņā gadiem ilgi aizķertām trigonometrijas formulām.

math rules

punktiņrocis tomēr arī ir cilvēks un ar jauku omi
prieks zināt, ka par Tevi iedomājas un meklē, kad ir bēdīgi un vajag palīdzību
beidzot arī normāli parunājāmies pa trubu


a šodiena tāda pūkaina
un tāda jau ir dzīve, kad padari visu vajadzīgo, kad tālu nav ne draugi, ne ģimene [toļka žena moja udrala]

džābs vēl līdz 23:00 un tad 23:15 pabarot kaķi, izkurināt krāsni un čučēt trakos sapņos
līdz pjatņicai

protams, sastapāmies tikai tad, kad jau bija jāčeko viņš ārā
tad gandrīz nokavēja savu autobusu uz Igauniju, jo bāc tik interesanta un vājprātā smieklīga saruna man nav bijusi [nē, ne sen] NEKAD
viņs ir amerikānis ar visprastāko vārdu jeb ''Luke, I am your father'' joki bija vietā
mani tiešām dara priecīgāku fakts, ka tādi cilvēki TIEŠĀM IR sastopami TUR ĀRĀ
labi, jābeidz rotāt eglīte un tad jānogaršo, ko man te franču meitenes sataisījušas

un vispār, čālīši:

esmu lepna par vakrdienu

un gaidu sniega balto mieru. gaidu ziemu. Jūrmalā pie jūras ir. aizvakar pat slidinājos.
šī pilsēta sāk nepatikt.

kad nevaru atcerēties kāda seju,
atmiņā restaurēju, sākot ar/no acīm.
tās nekad neaizmirst. fetišucītis.

aizvediet kāds uz Līvu akvaparku, lai beidzot varētu izbaudīt bāru baseinā ;D

varbūt īstenot plānu ''Ž'' jeb -go the Trainspotting way-? ;D