arcigaretizobos' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 60 most recent ones recorded in
arcigaretizobos' LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Sunday, March 20th, 2022 | | 12:16 pm |
Uzliec mūziku.
Gribu optimistiski nostaļģisku klasiskā roka vai britpopa gabalu. | | Friday, March 18th, 2022 | | 10:09 am |
Man Zemfira atgādina Kamensku. Nu, to, tipa, labo menteni no MURa, kas murrā vien un neaiztiek protestētājus ar baltu lapu, un tā tālāk.
Zemfira ar saviem izplucinātajiem bēniņiem (sasodīti hot) atgādina to bardaku, kas Kamenskajai privātajā dzīvē darījās, mikrovalnofka ar uzrakstu "ieslēdz mani", kur mīļotais ielicis zafftraku.
Degs tur viss elles ugunīs. Naroda v urodi peredelali. | | Thursday, March 17th, 2022 | | 7:38 pm |
Kad runa par rotaslietu pārkausēšanu, man visai divējādas sajūtas. Es pat teiktu, vairāk negatīvas.
Skatoties uz tīģelim nolemtajiem 100 gadus senajiem zelta izstrādājumiem, nevaru nedomāt par to darbu, kuru tur ielicis rotkalis, gatavojot konkrēto izstrādājumu.
No otras puses, protams, tas ir tikai metāls un ir daudz senāks par rotkali, plus, nav jau zināms, kas no tā zelta bija izveidots vēl iepriekšējā iterācijā.
Es laikam pats nespētu atdot rotu pārkausēšanai, lai pats tiktu pie citas.
Izdzīvošanai - bez jautājuma. | | Wednesday, March 16th, 2022 | | 9:45 pm |
Parex 2.0
Jeb inde&co taisīšot banku.
Interesanti, lai neteiktu vairāk. | | Tuesday, March 15th, 2022 | | 10:31 pm |
Ausma Kantāne jaunībā bija so fucking hot. | | 3:56 pm |
Kad zāle bija zaļāka un mūziku griezu skaļāk(i), tad bija tā, kā pietrūkst tagad.
Un šodien pietrūkst Gaserata piebāztā Nabaklabā, kad naudas pietiek vienam kokteilim; kad patīk mūzika, bet neinteresē pūlis, bet, lai neizlektu, centies kustēties ar to.
Es neiederējos. Es neiederos. Es neiederēšos.
Zolotaya Kroshka. | | Thursday, March 10th, 2022 | | 9:25 pm |
Ausmeņa kebaba pārdevējam ap roku rokassprādzīte. Ar baltu un rozā sirsniņām. Un burtiņiem.
H O R N Y | | 1:35 am |
Wikimapia is turned off for some time (days or even weeks). Stay tuned. Explanation later.
F.U.C.K. | | Wednesday, March 9th, 2022 | | 11:57 pm |
Šovakar iesāpējās sirds. Braucot gar Valkas un Ausekļa ielas stūri, es izmetu savu parasto jociņu.
Jociņu, kas sākumā nebija jociņš, bet tagad ir jociņš, jo saku to vienmēr.
Mēs abi nosmējāmies, bet palika tomēr tukšums.
Jo abi zinām - ļoti iespējams, pēdējo reizi.
Beigusies ēra. Kārtējā.
Bet Rīgā jūt pavasari. Siltā gaisma, zilās debesis, vēl plikie koki. Tādu es šo pilsētu iemīlēju. Tādu es to atcerēšos, arī tad, ja orki pāries pāri, neatstājot neko.
Tā bija cita Rīga, kuru es iepazinu, tā ir cita Rīga tagad un tā būs cita Rīga, kad manis vairs nebūs. Bet tā aizvien būs Rīga.
Am I wasting my life here and now?
Send nudes before they send nukes. | | Tuesday, March 1st, 2022 | | 11:12 pm |
Tai dienā, kad viss būs beidzies
mēs skaļi klsuēsim
uz degošā Kremļa mūra.
Tu kaut kur tā kā steigsies,
Tevi meitenes gaidot
uz piektā stūra.
Tai dienā, kad viss būs beidzies
Mēs negribēsim domāt
Ne to un arī ne šo.
Ja labi būs veicies,
uz sienām rakstīts būs
"Цой жив!" un "Путин хуйло"! | | 4:32 pm |
Telegramā baigi interesanti.
Ukraiņu/Baltrievu kanālos operatīvā informācija un dezinofrmācija līst kā no pārpilnības raga.
Krievu neatkarīgie kanāli liek abu pušu vairāk/mazāk oficiālo info.
IT white-had un black-hat grupās aktivitāte relatīvi zema, bet daudz biezākos toņos kā pirms tam.
Priecē vienīgi LV swingeru un BDSM grupas - tur pupi, pakaļas un diņķi aizvien beizā slānī, cilvēki mēģina ielīst biksītēs, utt.
Par stabilitāti. | | Saturday, February 26th, 2022 | | 5:49 pm |
nav vairs spēka.
Ne runāt, ne komunicēt, ne strādāt.
Baro tikai ziņas no frontes.
Слава Україні! | | Sunday, February 20th, 2022 | | 12:11 am |
Ko, nez, par mani pasaka, ka katru dienu Wordle sāku ar minējumiem "NAKED" un "JUICY"? | | Saturday, February 19th, 2022 | | 3:01 pm |
Nekad nebūtu iedomājies, ka rētas fotografēt ir tik grūti | | Thursday, January 27th, 2022 | | 8:42 pm |
Kad Улица Рубинштейна nozīmē ko vairāk par nezināmu ielu svešā pilsētā; kad ir mūzika, kuru klausoties tūkstošo reizi skudriņas uz muguras, zosāda uz rokām un spalvas gaisā; kad austiņās nepietiek skaļuma.
Девочка с глазами из самого синего льда, kad gribas sēsties jaudīgā auto ar pakļpiedziņu un traukties, bet liktenis spēlē ļaunu joku, jo tieši tāda mašīna stāv pagalmā, atslēga kabatā, bet nedrīkst, šodien nedrīkst, un vella vecmāmiņa to vien zina, kad atkal varēs.
Скоро рассвет, Выхода нет; Ключ поверни — и полетели uz nekurieni, it kā nebūtu rītdienas, tīmsa un mītingu, failu un haltūru, pagātnes un rītdienas, tikai mirklis, es un visu manu atmiņu projekcija šai brīdī, kā mirklis pirms kulminācijas, tik saspringuma pilns... un tad lēnām ripot mājās, platu smaidu sejā.
Es nevaru to aprakstīt un izstāstīt. Es skumstu pēc baltajām naktīm, ne pēc baltās ziemas.
Vai es būtu citāds cilvēks, ja būtu bijis tur, Slane castle? Vai mana dzīve būtu citāda, ja būtu redzējis kaut ko no The First Farewell Tour, lai gan tolaik man šī mūzika neizteica neko, apaļu neko, bet tagad ir zosāda, aizrauta elpa un asaras acīs... Pie kam, nav tas gadījums, kad atceries kādu un ilgojies, skumsti. Šī ir mana mūzika, pie kuras nonācu pats, izdzirdot pirmo reizi un apstājoties kā iemiets, lavoties klāt svešam datoram, lai redzētu, kas skan, pēc tam kačājot visu, visu; klausoties un filtrējot, nonākot un paliekot. Divgodvārds, ir sajūta, ka esmu piedzimis desmitgades divas par vēlu, es neesmu šim visam radīts, es nespēju un negribu dzīvot tik ātri, bez elpas, bez pauzēm, ar miskasti kā dzīves centrālo atribūtu, kur metam to, ko vakar pirkām, bet cīnāmies par to, lai nevis mestu ārā mazāk, bet lai mestu ārā pareizāk; tas ir par daudz, es to nesaprotu, vai tiešām jau ir par vēlu?
Es esmu bargaining fāzē. Es apzinos savu un visa mirstību, bet gribas tirgoties, lūgt vairāk laika, vairāk elpu, vairāk smaidu. Bet tas ir bezjēdzīgi, tik sasodīti bezjēdzīgi, un vajadzētu iet un dzīvot, tā vietā lai te un tagad kaulētos, bet tam es vēl neesmu gatavs, tas nevar būt, ka viss jau nolemts un kauliņi mesti, kāpēc jūs neteicāt, ka nav undo pogas, lai mēģinātu vēlreiz? Es gribu savu Bandersnatch, es gribu šķirt uz priekšu un atpakaļ, līdz zinu labirintu līdz galam, es gribu aizbraukt uz Bovija koncertu, samīļot omi, piesiet suni, lai neskrien uz ceļa, pēdējo reizi iesēsties sarkanajā žigulī ar elektronisko pulksteni spogulī un tonētajiem stikliem, aizbraukt pie vectēva brīvdienās; es negribu nest šos tukšumus sev līdzi.
Bet tas nav lemts. Un diez vai kādreiz vēl sagaidīšu saullēktu Ņevas vidū, zem paceltiem tiltiem.
Bet vai es gribētu būt dzimis divdesmit gadus ātrāk? Ja es šodien jūtos apjucis savā ādā, tad kā es justos savu vecāku ādā? Vai es aizietu uz Ļeņingradas rokklubu, pat ja man būtu tāda iespēja, redzēt un dzirdēt kā Boriss stāda priekšā rokrenrola leģendu Viktoru - vai es nebūtu par pareizu, par stīvu?
Верните тротуар, суки! | | Wednesday, January 26th, 2022 | | 10:50 pm |
Atcerējos laikus, kad Kino Rīga, jeb tagad Krāšņā Pils demonstrēja kino šedevru Romance X.
No turies laikam pirmo reizi apzināti sapratu savu tieksmi uz BDSM. | | Sunday, January 23rd, 2022 | | 10:21 pm |
Vai tev ir bijuši partneri, par kuriem tā arī nekad nesaprati - viņam/ai patika vai arī vnk nekas sevišķs? | | Wednesday, January 19th, 2022 | | 9:02 pm |
Vai esi kādreiz iedomājies par visiem cilvēkiem, kurus būtu saticis kaut kādā savas dzīves posmā, bet nekad nesatiki - jo viņi bija pirms tam priekšlaicīgi miruši? | | Monday, January 17th, 2022 | | 11:32 pm |
Nez, vai agrāk pasaule bija naivāka vai vienkārši es/mēs tādi bijām? | | 11:05 pm |
Labās skolas bērni II rakstās. Lēni.
Vakar kā reiz vienu satiku. Foršs džeks, bet iekšēji salauzts.
Varbūt man skauž. Nezinu.
Gribas kādu, ar ko padalīties nepiedienīgās domās. Tikai domās.
Par to, kā tagad gribas tik ļoooti, bet spēka nav, bet, iespējams, tāpat - ielīdīšu zem segas, ļaušu rokām vaļu, elpai palikt straujai, tad atslābt... un no rīta nevarēs saprast, vai tas bija tikai sapnis... |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|