mana dienasgrāmata - 21. Februāris 2009

sēžu cafe, pa tv rāda futbolu. nupat kā iesita golu, un komentators brēca gooooooooooooool 2 minūtes bez pārtraukuma, es brīnos, kā viņš nenosmaka.

biju vakar aizgājis uz filmu Che, el Argentino. neņemšu nost maizi martcore un nevērtēšu šo filmu no mākslinieciskās puses, domāju, ka man tas nesanāks tik labi kā viņam. toties padalīšos savās izjūtās/pārdomās.

diemžēl bija tā, ka es ne sevišķi labi sapratu, ko runā aktieri - mana spāņu valoda vēl aizvien brēktin brēc pēc uzlabošanas - līdz pusfilmai nesapratu gandrīz neko, tad pieradu un atlikušajā laikā sapratu kādu pusi. nekas, kaut ko jau par Kubu un Che biju lasījis agrāk, sižeta līnijai izsekot varēju.

Benicio del Toro nerunāja ar argentīniešu akcentu, kaut arī filmas nosaukumā ir uzsvērts el argentino. nu labi, es arī ar latgaliešu akcentu ne sitams nevarētu parunāt, no otras puses, neesmu aktieris. aktierim būtu jārada lielāks ticamības moments. nebiju arī sevišķi pārliecināts, vai pārējie aktieri runāja ar kubiešu akcentu, vismaz nevienu zīmīgo "ž" "y" vietā nedzirdēju. šodien palasīju skatītāju komentārus IMDB, kur bija viens izteiksmīgs komentārs: I heard so many Spanish accents in this movie, I stopped counting. I found the mix very distracting. Rodrigo Santoro's Cuban accent was nowhere to be heard, even though he played Fidel Castro's brother. I laughed in disbelief when I heard him. As for Catalina Sandino Moreno, she sounded like an actress from some lousy Venezuelan soap opera. Maybe Soderbergh should have let his cast spend more time with an accent coach.

pati filma miksē skatus starp to, kā partizāni brien pa mežu un atbrīvo (iekaro?) ciemus citu pēc cita un kā Che uzstājas ANO kā diplomāts. mani neiedvesmoja. pēc Che ANO runas cilvēki zālē aplaudē, droši vien tie nav ne ASV pārstāvji, nedz arī tā laika Latīņamerikas valstu pārstāvji. visdrīzāk Che aplaudē krievi un austrumeiropieši. un tas notiek tikai dažus gadus pēc brutālās Ungārijas revolūcijas apspiešanas, līdz ar to man uz kaut kādu "brīvības un taisnīguma" elpu no Che runas bija grūti "pavilkties".

Che filmā saka Batistas ģenerālim - ja tu nepadosies, tad būsi atbildīgs par šausmīgu asisnsizliešanu. kas, manuprāt, ir pilnīgs bullšits, jo par asinsizliešanu atbild tas, kurš asinis izlej.

Soderbergs un del Toro kaut kā ir saidealizējuši Che un daļēji arī Kubas revolūciju, un es nesaprotu, kāpēc. kāda tam ir nozīme šodien? Che un Kastro uzsāka revolūciju, kas ir novedusi Kubu šodien tur, kur tā ir - ekonomika ir kroplīgs, bankrotējis veidojums, salīdzinājumā ar kuru LPSR 80.tajos gados šķiet absolūta leiputrija. politika un cilvēktiesības - Brīvības sala, nu-nu. labi, augsts HDI, zems analfabētisms, laba medicīnas aprūpe, bet Čīle, Argentīna un Urugvaja ir aptuveni turpat, tikai bez ekonomikas sagraušanas.

vienvārdsakot, "komunisma rēgs klīst pa Eiropu" ;) un tagad jau arī pa Ameriku un pārējo pasauli.

starp citu, filmā bija smieklīgi, ka revolucionāri smēķēja cigārus, bet sliktie Batistas ģenerāļi - cigaretes. smēķēt cigārus, tas viennozīmīgi ir revolucionāri.

spāņu valoda mani kārtējo reizi samulsināja:

olīve = aceituna, bet nekādā ziņā ne oliva
olīveļļa = aceite de oliva

jebšu tas atkal ir tāds argentīniešu izgudrojums?