Nedaudz "palīgojām" un pietiks. Rīt smaga diena, rīt būs cepumu maratons.

I DID IT! i F*CKING DID IT!!!!

12!!!! Aaaaaaaa!!!!!


Atzīme '12' ir tas pats, kas A līmenis pēc ECTS, ir tas pats, ka 10 pēc latviešu atzīmju sistēmas.


*lēkā aiz prieka*


Joprojām nespēju noticēt, ka tāds sūda darbs dabūja tik augstu atzīmi!

You may call me MASTER.

Dikti vēlos Koziol Audrey tējas sietiņus. Gan noderīgi, gan arī ļoti smuki. It īpaši stikla krūzītēs.

Rīt ir D-Day...

Draudzenes puisēns tik dikti mīļš, bet es galīgi nezinu, kā apieties ar četrus mēnešus vecu mazuli, kurš tikai guļ un smaida vai guļ un raud. Naktī gan bija klusums.

Izmantoju brīvo brīdi, kamēr viņi aizbraukuši dzīvokli lūkoties, lai parunātos pašai ar sevi - izmēģinu savus runājamos gabalus dāņu valodas testam. Two down, one to go. Mans nemīļākais. Slimnīcas.

Nedaudz apskaužu māsu. Viņa uzdrīkstējās. Viņai tagad tetovējums uz potītes. Lai arī cik daudz es nesapņotu par tetovējumu vai par pīrsingu nabā, es laikam tomēr nekad neuzdrīkstēšos. Pārāk skaļa ir mana saprāta balss.

Sitos ar galvu pret sienu. Nākamnedēļ mutiskais eksāmens dāņu valodā. Biļešu tēmas: gēnu inženierija, slimnīcas Dānijā un korporatīvā sociālā atbildība. Esmu sagatavojusi atbildi tikai par pirmo (zinājāt, ka Argentīnā ir piedzimusi tele, kas dos "mātes pienu"?).

Nākamnedēļ ir arī maģistra darba aizstāvēšana. To es nodevu pirms nu jau gandrīz trim nedēļām, aizrakstīju toreiz darba vadītājai jautājumus par to, ko sagaidīt no aizstāvēšanas un ko sagaida no manis. Vai viņa atbildēja? Nē! Aizraksīju vēlreiz. Joprojām gaidu. Un sitos pret sienu, graužu nagus, nespēju naktīs aizmigt.

Pazīme, ka kļūstu veca - mani sāk kaitināt nekārtība mājās.

Kas to būtu domājis, ka kāds nespēs ieēst auksto zupu tās rozā krāsas dēļ!?

Ciemiņi jau sen prom un māja beidzot sakārtota. Šis tas no manis pasniegtajiem "eksotiskajiem" ēdieniem aizgāja uz urrā, citi atkal saņēma nedaudz vēsāku reakciju. Riekstiņi un bezē cepumi garšoja visiem, tāpat arī šašliks un kartupeļi ar sviestu (izrādās, te tas ir jaunums). Par šprotēm gan visi kā viens vaikstījās un šķobījās, bet kaut kur tās beigu beigās arī pazuda. Aukstā zupa laikam bija vislielākais šoks, pāris cilvēki, kaut arī nogaršojot atzina to par labu esam, tā arī nespēja izēst šķīvi, jo, redz, krāsa bija neriktīga. Pārējie tikmēr apēda pa divām vai pat trim porcijām.

Lai arī lielākā daļa ciemiņu pateica paldies par to, ka es tik garšīgas vakaraiņas biju pagatavojusi, nākamreiz es padomāšu divreiz, nē, trīsreiz, pirms piekritīšu gatavot dāņiem. Uz visu jauno viņi skatās ar aizdomām, un tā viebšanās, pat ja tie ir tikai divi cilvēki, sāpina, jo es tomēr biju pavadījusi pusdienu pie plīts gatavojot.

Nodzīvojot dāņu vidū tik ilgu laiku, arī man ir pielipusi drusciņa no viņu apsēstības ar visā pasaulē zināmo dāņu dizainu. Baltās dzīvokļu sienas un tīrās, gandrīz sterili tīrās līnijas mēbelēs un mājas tehnikā man gan jorpojām uzdzen vieglus nepatikas šermuļus, jo nespēju es pierast pie slimnīcai līdzīgās, bezpersoniskās gaisotnes, kas valda šādās mājvietās. PH-lampām un B&O manī īpašu sajūsmu neizraisa.

Trauki ir pavisam cita lieta. Katru reizi noejot garām dizaina veikaliem Imerco vai Inspiration, es kāri nolūkojos uz tur nopērkamajiem traukiem. Manā īpašumā jau ir viena Royal Copenhagen balta porcelāna servējamā bļoda un svečturi, daži stikla servējamie trauki un degvīna glāzes no Rosendahl Grand Cru kolekcijas. Nākotnē savā īpašumā es noteikti vēlētos iegūt ( šīs lietas )

Ir jau gandrīz viens, esmu tikko pabeigusi taisīt riekstiņus un cept bezē cepumus (kokosriekstu un zemeņu-vaniļas). Tagad varu mierīgi doties gulēt, lai rīt būtu svaiga, kad jau 11os ieradīsies pirmie ciemiņi.

Vakar draugos.lv saņēmu vienkārši ģeniālu vēstuli. Es zinu, ka mana latviešu valoda nav perfekta, it īpaši jau pēdējā laikā, kad ikdienā vairāk tiek izmantota dāņu vai angļu valoda. Spama vēstules (mēstules?) parasti ignorēju, bet šī izpelnījās atbildi no manis. Un kā gan var klusēt, saņemot šo:

"Temats: Skumji, bet Latvieši ir "Lupatas".

Sveiki!

Šodien biju iegājis parakstīties par to lai Mūsu bērni mācītos Latviešu valodā, bet ar skumjām konstatēju ka lielākai daļaij Tautas tas ir pilnīgi pie kājas. Paraksti tiek vākti vairs tikai divas dienas tas ir: 08.06 un 09.06. Varbūt sapurinamies un izdarama kautko mūsu bērnu labā, jo dēļ kā tad mēs dzīvojam?

Te būs rezultāti uz šodienu, zinām ka vajaga savākt 150 000.
Es ticu ka varam.

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē
Teritorija 17.05. 24.05. 31.05. 07.06.
Latvija 5203 17130 31116 50304

Ja nezināt kur jājiet, jeb cikos jājiet, tad te būs saite kur varat to nočekot:

http://web.cvk.lv/pub/public/29928.html

Ar cieņu, un cerību
Alvis

Pārsūtiet lūdzu visiem ko pazīstat, varbūt varam arī kautko darīt, bet nevis tika piņāt cik mums ir slikta dzīve."

Izklaidei var mēģināt saskaitīt interpunkcijas un ortogrāfijas kļūdas. Stila kļūdas vienkāršības pēc var ignorēt.

Pamatīgi pārgurusi pēc garās darba dienas laukos. Mīļotā vecāku sudrabkāzu svinības tuvojas, tāpēc visas fermas ēkas ir jātīra, krāsojamās lietas jāpārkrāso un sienas šķūnī jābalsina. Tāpēc šorīt tiku izsūtīta laukā ar otiņu vienā rokā un sarkanas krāsas spainīti otrā ar uzdevumu nokrāsot visas eņģes, āķus, rokturus, logu rāmjus un ikkatru metāla nieciņu (nosaukumus nezinu) fermas ēku sienās. Protams, ka lielākā daļa krāsojamo lietu atradās uz dienvidu sienas, tāpēc tagad mani pleci ir vien pāris toņus blāvāki neka izmantotā krāsa. Man sāp labās rokas plecs un arī kājas no nemitīgas kāpelēšanas augšup un lejup pa trepēm. Gandarījums gan liels. Kaut arī darbs smags, bet visa diena pavadīta ārā, nevis mājās pie datora vai televizora.

Tagad gan iešu nedaudz nosnausties, kamēr top vakariņas.

Šodien tapa šī smilšu kūka un tika atzīta par labu esam. Vienīgi jāaizraksta laikam receptes autoram komentārs ar piebildi, ka 5-8 minūtes karamelei nepietiek. Es pie plīts nostāvēju vismaz pusstundu, līdz kondensētais piens beidzot karamelizējās.

Njā... Līdz sudrabkāzām vēl jāatrod un jānotestē viena vai divas cepumu receptes. Pagatavot našķus 100+ viesiem nav joka lieta...

Ak, un rīt ir nododamā diena. Trīcu, trīcu.

Šonedēļ taču apritēja gads, kopš ieguvu vadītāja apliecību. Un visu šo gadu es novizinājos ar mūsu mazo škodiņu. Tikai un vienīgi ar to. Tāpēc šodienas izbrauciens ar milzu "kuģi" pasātu lika justies tā, it kā pie stūres atkal pirmo reizi. Jau biju aizmirusi, ka, iesākot mācīties braukt, ļoti koncentrējos uz pašu auto, nevis uz satiksmi. Pēc pāris kilometriem tomēr pieradu gan pie dīvainajiem pedāļiem, gan ātrumpārslēga, gan arī stūres un vispār pie krietni lielākas mašīnas ar spēcīgāku motoru.

Aaaaa! Mācība - ne visas saites, kas parādās uz FB draugu "sienas" ir jāklikšķina un jāskatās. Trauma, psiholoģiska trauma.

Šodien piedzīvoju lielāko šoku, kopš savas ierašanās Dānijā.

Ik pa pāris dienām es sūdzos mīļotajam par kaimiņu bērnu trokšņošanu tieši zem mūsu logiem, pārdzīvoju par viņu rotaļu laukuma dēļ nozāģētajiem kokiem. Bet patiesībā jau tas ir mazsvarīgi. Tie ir bērni. Bērni trokšņo, bērniem "dod atlaides". Un, godīgi sakot, tā nelielā īgnuma iemesls droši vien slēpjas manī pašā, tajā, ka es vēl joprojām neesmu sasniegusi nevienu no manis lolotajiem sapņiem, no tiem lielajiem dzīves plāniem. Par to gan varbūt citreiz, ja vispār kādreiz.

Bērni ir bērni, jā. Tomēr zināmai robežai jābūt. Ja līdz tavām mājām ir vien pieci soļi, turklāt durvis ir vaļā un tualete ir pirmajā stāvā, tad, bļ*, nečurini tu savu sīci koplietojamās teritorijas puķudobē!!! Bļ*, uz mājas sienas piedevām! Man pat trūkst vārdu, lai izteiktu savu sašutumu. Un odziņa tam visam ir fakts, ka rotaļu laukums ir pie manas mājas, ka no tā līdz viņu mājai ir arī tie pieci soļi. Kā zināt, ka viņa nečurina savu meitu arī uz mūsu mājas sienas vai, vēl labāk, žoga? E?

Klausos Lady Gaga jauno albumu, kurš oficiāli tiks izlaists 23. maijā. Vilšanās. Nekas sevišķs. Dziesmas no debijas albuma bija lipīgas, atmiņā paliekošas, bet katra otrā dziesma no "Born This Way" izklausās pēc plaģiāta. Vai vismaz pa fragmentam šur un tur izklausās jau dzirdētas citās dziesmās citu mākslinieku izpildījumā.

Uzdrukāt 40 lapaspuses dažās dienās - lūdzu! Uzrakstīt VBA kodu cenu simulācijai - lūdzu! Uzrakstīt tam visas ievadu - labāk mani nošaujiet!!! Neprotu es rakstīt ievadus darbiem. Precīzāk, es ienīstu rakstīt ievadus. Es nezinu, ko rakstīt, kā formulēt, kā noformēt. Mokos jau pusdienu, lai uzrakstītu to vienu lapaspusi ievadam. Veeeeh! Došos izvēdināt galvu.

Latviešus atkal moka mazā skaudībiņa. Kamēr latviešu "eksperti" apgalvo, ka uzvarētāju dziesmu bija "nepamanāma" un ka balsojums - "politisks", tikmēr dāņi priecājas par Azerbaidžānas uzvaru, slavē dziesmu un izpildītājus. "Det er fuld fortjent, at Aserbajdsjan vinder. De stillede op med en fejende flot kærlighedssang" (aptuvens tulkojums: Tas ir pelnīti, ka Azerbaidžāna uzvarēja. Viņi uzstājās ar izcili skaistu dziesmu par mīlestību).

Tā, lūk.

Oook... Ida Corr ir dzimusi Dānijā. To nojautu pēc reklāmas, ka viņa sniegs koncertu tuvējā iepirkšānās centrā (uz kuru diemžēl netiku). Un tagad atklāju, ka Enur ir arī dāņu grupa. What next?