Māsai pirmais ceļu negadījums. Nekas nopietns, bet tik un tā nepatīkami. Viens idiots, apdzenot viņu uz Čaka ielas, notrieca kreiso sānu spoguli. Apstājās, māsa pūlējās paskaidrot, ka nu jāpilda saskaņotais paziņojums. Šams spurinājās pretim, pūlējās izdomāt tūkstoš aizbildinājumus to nedarīt, bet beidzot tomēr piekrita. Tā kā ne vienam, ne otram mašīnā nebija veidlapas, nolēma braukt līdz tuvējai uzpildes stacijai to dabūt. Sarunāja, ka šamais rādīt ceļu, jo māsa Rīgu vēl tik labi nepazīst. Nu un protams! Šams šerpi šķērsoja krustojumu pie dzeltenās un prom bija. Māsa vēl apbrauca apkārt kvartālam, šamo meklējot, tad atgriezās atpakaļ negadījuma vietā un izsauca policiju. Idiots... Būtu aizpildījis paziņojumu, nebūtu nekādu problēmu, bet aizbēgšana no negadījuma vietas, pat tik nenopietna negadījuma. Māsa numuru piefiksēja (diemžēl vārdu gan ne, bet ceram, ka numurs līdzēs), ja šamo atradīs, tad "naudas sods no divsimt līdz piecsimt latiem vai transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz laiku no divdesmit četriem līdz trīsdesmit sešiem mēnešiem".


Njā... Nedēļas nogale manai ģimenei bija piedzīvojumiem bagāta. Omīte beidzot atpakaļ mājās. "Tikai" 17 stundas vēlāk, nekā bija plānots. Tagad rakstam vēstuli airBaltic'am, pieprasot kompensāciju, kas mums pienākas pēc EU regulas 261/2004. Skatīsimies, ko šamie atbildēs.