Pāris dienas jau pagājušas, sajūsma par nesen skatīto Avatar nedaudz norimusi.

Skaista filma ar panaivu sižetu, kas jau tik daudzas reizes ir ticis atspoguļots kino un TV ekrānos. Pocahontas stila stāsts.

Tomēr specefekti ir fantastiski, jaunā pasaule - elpu aizraujoša, pat zinot, ka tā ir tikai datorgrafika. Lai arī 3D pēc Up noskatīšanās man nešķita nekas īpašs, šo filmu jāskatās tikai šajā formātā. Savādāk zudīs tā reālistiskuma sajūta. Trīs stundas kinoteātrī nemaz nešķita tik ilgi, atceroties, kā es mocījos The Return of the King laikā, nespējot sagaidīt beigas un nemaz neizbaudot filmu.

Man patika tā doma par saikni ar pasauli, kas cilvēkiem ir zudusi. Cilvēki, savā steigā un vēlmē būt pārākiem, ir aizmirsuši par savu izcelsmi un nespēj vairs ieklausīties apkārtējā pasaulē, neminot nemaz pašu sirdis. Šo saikni ir spējuši saglabā kaķiskie zilie na'vi.

Otra doma: nevar tā vienkārši paņemt to, kas nepieder tev un ko tu neesi nopelnījis.

Noteikti must-see filma.

Nākamā filma būs Sherlock Holmes. Tikai tādēļ ka biļetes lētas.

Nedaudz skumji, ka tagad kinoteātros tāds nabadzīgs repertuārs. Ja būtu vairāk filmas, kuras es uzskatītu par naudas vērtām, uz kino ietu gandrīz katru dienu.