Friends

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Visu sho nedeelju es spiezhu R skatiities Worst Ex Ever. Vakar pie kaarteejaas episodes es R saku, ka gee, this is really making me stressed and upset, un skatiijos uzreiz savu heart rate pattern uz fitbita. Tachu par paarsteigumu skatos, ka visu epizodes laiku mans heart rate ir nokrities uz 60 steady, taa it kaa es buutu aizmigusi vai totaalaa miera staavoklii - taa man ir tikai, while nursing K to sleep. Un R tas pats. Izsecinaajaam ka esam vai nu psihopaati, vai arii true crime is just a very relaxing watch for unwinding after a long day.

Veel arii shajaa pavasarii man praataa maajo tv trio ko noskatiijaamies, Paradise, For All Mankind un Interstellar, kas ir radiijis taadu neaptveramu, entropisku bet skaistu state of mind, where it makes you cling to whatever is this narrow, sweet consciousness of human brain that gifts us brief, warm familiarity on Earth, that we will never know otherwise not for eternity elsewere.

Jaa shii esiiba varbuut nav iista, bet familiaritaate, ko taa izraisa muusu dveeselees, ir apbriinojams fenomens pats par sevi. Varbuut to var izskaidrot tikai ar to, ka viss ir Dieva shkjiedra. Jo kaapeec gan tad es shajos skaidriibas briizhos no sirds miilu pat sava iireetaa dziivoklja nobruzhaataas, magnolijaa kraasotaas toletes durvis - tajaa briidii pasaulee vienkaarshi nav nekaa iipashaaka, kaa manas mazaas noplukushaas maajas ar taas iemiitniekiem un objektiem. Esiibas esences gaisma spiid visam cauri.

* * *
Atkal lavandu laux.
13. maijs, 13. juunijs.. man vienkaarshi patiik shie datumi. Jo triispadsmitnieka dziljdomiibu un draudiigumu atbrunjo maija un juunija maigums un dailjums.
* * *
Nu un tikko peecpusdienaa, kameer bijaam citaa beernu speeljlaukumaa, vinjam nonshalanti cauri leenaa garaa izgaaja jauns dodgy paskata dzheks ar kaut kaadaam daarza shkjeereem rokaa. Vinjsh staigaaja kaadu laiku apkaart speeljlaukumam, kaut ko dariija ar telefonu turot savus cutters. Es totaalaa paranojaa pagraabu beernus un teicu ka ejam pirkt saldeejumu. Like it just is what it is..
* * *
You know you're in London (and also in a failed idea of society aka The West) when.. devinjos no riita tukshaa beernu speeljlaukumaa esi tikai tu, tava divgadiigaa meitinja un transvestiits shuupolees.

*

Es biezhi domaaju par to cik impotenta un ievainojama es juutos kopsh beerniem. Pirms beerniem tu vienkaarshi dari visas lietas ko no tevis sabiedriiba sagaida - reekjini, darbs, jebkas bla bla pilseeta un bankas konti. Bet kopsh beerniem, man ir sajuuta ka dienu un nakti visus shos gadus es staavu pie sveetaas uguns, kas man ir jaanosargaa un jaauztur, es nevaru noveerst ne aci. Taapeec logjiski ka nekam citam nav laika. Veel ar S, kad es atgriezos darbaa kad vinjam bija 11 meeneshi, es laikam veel meegjinaaju kaut kaa atgriezties pie buushanas normaalam industriaalaa sabiedriibas cilveekam kas straadaa darbaa un brauc transportaa. Bet jau tad mani niicinaaja skaudri vainas apzinjas viljnji un izmisums, atstaajot S daarzinjaa - redzot kaa vinjsh tur raud un ir pamests novaartaa bez mammas siltuma un uzmaniibas. Es vienkaarshi uz to pieveeru acis.
Un tagad kad man ir arii K, es esmu pilniibaa izskritusi no sabiedriibas, jo vinja ir sveetaa uguns, ko shoreiz es sapratu ka nevaru atstaat novaartaa - tas lauztu manu dveeseli un varbuut arii vinjas.

Un tad es domaaju par to, cik pateiciiga es esmu R, un visiem viirieshiem kas pasargaa savas sievietes un beernus taa, lai vinjaam nav jaatstaaj savi beerni sveshumaa, kad vinji ir mazinji. Es biezhi apzinos, ka bez R es vienkaarhsi izputeetu, jo esmu pilniibaa zaudeejusi speeju buut industriaalajam cilveekam. Es vienkaarshi esmu mamma tagad.

Un tad es domaaju par to kaads haoss un trauksme un tragjeedija ir buut vientuljai mammai. Vinjai visticamaak ir jaamobilizee pilniigi visi savi vaargie speecinji, lai notureetos sabiedriibaa un nosargaatu savus beernus par spiiti tam, ka vinjai ir jaastraadaa un jaabuut projaam no sveetaas uguns, no maajaam, no savas suutiibas un pasha galvenaa uzdevuma. Tas visticamaak totaali salauzh garu, vai vismaz to shaushaliigi ievaino. Un tad es domaaju par beerniem, kas taa arii izaug pie ievainotaam mammaam. Un kas notiek ar vinju dveeseleem?

Es esmu laimiigaakais cilveeks pasaulee. Es to vienmeer atcereeshos, un katru dienu apteikshos Dievam par esiibas briinumu.

* * *
viņgad kritiskajā masiņā menti uz močiem un velo jau piedalījās ielu korķēšanā (nejaukt ar to otru korķēšanu)
šogad stāvu es un korķēju kalpaka bulvāri, jau kādas 3/4 kolonnas aizbraukušas, piebrauc ments uz moča un nomaina mani
kaut kur mēs esam tikuši, bet nu no kurienes arī nācām
* * *