plūdi

2:18pm: izrādās dienasgrāmatu var rakstīt arī privāti ha ha ha ha nu protams ka var uz papīra ar rakstāmo bet tā nav ērti izrādās ka var arī tepat ērtajā datorā ar tagiem un visu pārējo rakstīt tikai un vienīgi privāti bez ekshibicionisma vai domām par to ko kāds padomās vai ko drīkst vai nedrīkst papīrs panes visu monitors un teksta dokuments arī redz kā mana gribētā apziņas plūsma tik bieži ir vien domu plūsma bet arī tas ir labi un attīroši un ikreiz te kļūstu par piecām minūtēm vieglāka starp citu jau nedēļu savā prātā rakstu dienasgrāmatu tādu privāto tādu ko nezinu kur un kā likt un tad rakstu savā prātā un piedzīvoju dienas tik daudz atklāsmju pilnas ka pazuda doma tik pilnas kā citreiz paiet mēneši vai pat gadi galvenais es dzīvoju un pat sāku rūpēties un nīst mazāk vēl tikai tā aktīvā garīgā emocionālā dzīve veiksmīgi jāapvieno ar praktiskajiem darbiem bet vispār tik forši kad sirds deg un ir dzīva un jūt un ja vajag asiņo un ja vajag sadzīst un ūdeņraža pārskābes vietā tiek aplieta ar mīlestību slava tev slava tev slava tev es pēdējā laikā tik daudz lamājos ar vienkārši rupjiem vārdiem tas nav pareizi un forši bet ir tik atbrīvojoši tā ir kad bremzes atlaiž vaļā čau zane nu jā atlaiž bremzes un tad īstais zemes kodoliņš parādās tas kas vārās ciktur miljons grādu temperatūrā tas tāds karsts kam grūti piekļūt nomērīt sastāvu un neapzināties bet kad atmet bruņas tad pa bišķītim tomēr visu ko var noskaidrot jā par bruņu nomešanu un sirds kodolu ir manas domas šonedēļ par pārliecību ka tik daudz bruņu nevajag jo sevišķi ja sargs tāpat vienmēr ir blakus čau atā mani gaida bučas xoxoxoxoxox hahahahahahhahā

8:02am: septiņ piecdesmit trīs ir īpašs cipars karsti pleci svilst pakausis sāp galva bišķīt dulla vairāk tieši tā kā kreisā puse vai tik tā nenotiek ar kaut kādām paralīzēm vai insultiem gulēju tikai pāris stundas kaut kā aizstrādājos tajos internetos aizrāvos trula sāpe un acis asaro seminārs gaiss skan čukst un sīc sīc sīcsīc

kur ir mana apziņa? TUKŠUMS UN DOMAS VIEN!!!

12:48am: sveiks cibiņ sveiki 10 m zem ūdes uudens uudens uudeens vai ieklemmējos bāc nu nezinu nezinu tik daudzi slāņi slānīši nezinu baidos pati sev atklāties un piezagties savai apziņai īstajai apziņai kur nu vēl kam dziļāk kur nu vēl tiem sūdiem kas parādās sapņos un pie dd bāc edžiņš piemēram sagājis kopā ar vladu bāc redz ka skauž īstenībā ai skauģe es ai ņerga es ak vai ci kdaudz slikta varētu un mācētu par sevi stāstīt the fucking fight for the fucking truth es negribu būt tik bieži negribu būt man ir tiešām bail ka tajā sekundē kad pirmoreiz pa īstam iedomājies par pašnāvību tava dzīve mainās uz visiem laikiem uz visiem visiem laikiem arī tad ja par to apzināti vairs nekad nedomā tāpat būs sūdi kas to sajūtu atsauks atmiņā tāpat kā to saldo iegriešanas sajūtu tāpat kā ar to sajūtu kad kāds tevi sit to aizmirst nevar nekad kad kāds tā pa īstam tev iesit es nezinu kā tas ir džekiem kas kādreiz kaujas tur noteikti vajadzētu būt mazāk pazemojumam un vairāk cīņas sparam un garam bāc es esmu sākusi reāli lēni rakstīt man patīk mācības ļoti patīk bet vienlaikus bail par sevi bail par to vai kādreiz būšu tāda lai varētu pati uzskatīt ka varu palīdzēt citiem ne tikai meklēt palīdzību pati un būt gudra teorētiski fakinajās domās nevis jūtās man ir bail un man ir vienalga vai laikam pareizāk būs teikt ka man ir tik ļoti bail ka paliek vienalga tik daudz dusmu dusmnu lērumi un kilogrami manī nebeidzami un tikai pa miligramam nāk ārā vai dzīve vispār kādreiz būs savādāka pirms desmit gadiem jutos tāpat nu labi tīri praktiski tagad viskautkas ir labāk un visādi sliktie nav pie manis bet vienalga bāc kā pleci svilst un vēders sāp laikam tad esmu aizrakusies līdz patiesībai es domāju par to kāpēc to rakstu šeit nevis kur citur privāti sev saku ka tāpēc lai interesantāk bet īstenībā noteikti atkal alkstu pēc uzmanības un noslēpumainības un sazina kā vēl gribu gulēt negribu gulēt baidos no rītdienas baidos no tik daudz kā un daudziem baidos jo jūtos vainīga un ne pietiekami laba atkal jau un protams ka man ir argumentu kaudzes un dusmas ko tā arī droši vien nekad neizteikšu un paturēšu sevī vai arī labākājā vai sliktākajā gadījumā izrakstīšu tev bet tiešām ja tā padomā cik daudz cilvēks dzīves laikā var mainīties cik tas vispār ir iespējams ko cik daudz var tikai izdomāt un iedomāties tā piemēram bija viena no manām lielākajām kļūdām un vienlaikus arī labākais kas ar mani noticis ka pati izdomāju un pievērsos tai profānajai kognitīvi biheiviorālajai nevis terapijai bet dzīves uzskatam uzstādījumam ka mēs esam tas ko mēs domājam līdz ar to think different feel different be different kas par bullshit kas par milzīgām muļķībām you can fool your heart only for a while esmu pamanījusi ka rakstot pielaižu daudz vairāk pareizrakstības kļūdu agrāk teiksim pirms gada man tādas praktiski vispār negadījās vai ja gadījās tad uzreiz tās pamanīju bet tagad ik pa brīdim tās paskrien garām manam radaram un than can be a good or a bad thing bāc es gribu citādāku dzīvi tiešām gribu gribu tādu kur pati sevi vienā vai citā veidā nebeidzu nost es domāju kā vispār ir iespējams strādāt darbu no kura tu pārnāc mājās un dzīvo savu dzīvi es vispār nedomāju ka es tā spētu man pēkšņi darbaholisms vairs nešķiet tikai vārdi tas taču ir kas pavisam reāls un man liekas ka arī man ar to ir ļoti liels sakars bāc es pārāk bieži gribu pazust no šīs pasaules tā kā šovakar baidos no rītdienas negribu to nepatīk man negribu iet negribu satikt cilvēkus negribu jautājumus negribu nepadarīta darba sajūtu negribu negribu negribu negribu baidos un jūtos slikti par savu negribēšanu man taču jābūt pareizai fak cik tas ir stulbi un cik lieliski es zinu ka tas ir stulbi bet tas laikam nekavē to kā rīkojos te no apziņas plūsmas ir pārāk maz tā ir tīrākā domu plūsma tāda kontrolēta esmu pārāk saspringta pleci un rokas un elkoņi un deniņi viss sīc un šņāc un nekā skaista šovakar

3:04pm: īsts baikeru bārs es maksāju ejam bīp kuskuss gatavs piere niez plecs arī nedaudz un otrs arī pavisam nedaudz vismaz lielā kasīšanās mānija ir pārgājusi bet caurumi uz kājām vēl dzīst bāc kā domā par niezi tā niez vēl vairāk visurkur nepatīkams nogurums mani vienkārši satrauc nogurums jo liekas ja nu tas atgriežas kā agrāk ja nu ar zāļu devu nepietiek bet vēl mēnesis ar šo jādzīvo ja nu audzējs atmodies ja nu tāpēc man atkal mati tik daudz krīt un redze miglojas bet nevar jau zināt varbūt vienkārši no stresa noguruma un atslābuma sapņi prātā daudz sapņu ik nakti pēc inception un tas pēdējais bija tas trakākais tik traks ka būtu jākliedz bet nekliedzu atkal atslēdzos un ar mani notika sliktas lietas cik stulbi cik stulbi cik stulbi bišķīt ir karsti mugurā tāds karstums laikam no bailēm par šo un nākamo nedēļu kas priekša projekts jāpabeidz un jāiesniedz un mājaslapa un identitāte un visu laiku tā sajūta ka mani var nafig patriekt atlaist izstiepies vai saraujies bet tā var gadīties un vienīgā iespēja laikam ir par to vienkārši nedomāt un darīt labāko ko varu kas manos spēkos gribu mācības gribu visas citas lietiņas kas aktīvajā sezonā notiek bet vienlaikus protams ir bail par to kā visu apvienošu ai bet tās atkal domas vējš pūš filma kuskuss mani gaida durvis nedaudz klab atkal tramvajs nekārtīgs galds istabu arī vajadzētu sakārtot bet var jau arī šitādā dzīvot bāc bail man no negulētām naktīm nākamnedēļ tā bail ka pleci svilst bet reāli neredzu citu iespēju kā var jau būt ka varu vienkārši mēģināt 100% fokusu 9-18 bet bāc grūti tā kad mājas ir birojs un visapkārt lietas notiek bāc bāc bāc lūdzu lūdzu mieriņu sirdsmieru palīdzību

4:10pm: sveiks cibiņ loh tu jobanais nevarētu es tādus vārdus pārspļaut pār lūpām katrā maisiņā ir divi āboli lohi visi bļin ārprāts kā mani maina notikumi kur mana ticība kur mana disciplīna un ak vai cik jauki kur mana pārspīlētā paškontrole pazudusi cerams uz visiem laikiem cerams uz neatgriešanos nekādas kontroles daudz rupju domu un auksta atkāta patiesība fuck you fuck you very very much

11:56pm: ja jau apziņas plūsma tad apziņas plūsma bļeģ pizģec nahuj fak fak fak fak fak esmu ieslīgusi patīkamā ironijas un sarkasma pilnā ironijā kāpēc tev lakats ap galvu lai trennētos laikam kad mati sāks krist ārā un tā tālāk tāds kā kārdinājums pateikt kaut vai ne pa tēmu iestarpināt tā kā filmās emocionāli saplānoti i have cancer brīži tā bļeģ bļeģ bļeģ mans zirņa izmēra sūds aiz deguna visa ķermeņa fakinais saspēles vadītājs labi labi labi pavisam atklāti man protams tagad gribas lai būtu savādāk tāpēc iezogas grēcīga doma labāk būtu ar ļaundabīguma potenciālu tad vismaz būtu interesants izdzīvošu neizdzīvošu maratons a tagad bļin zinu ka dzīvošu tikai kā sūds tāds pretīgais redz kādas man ir dusmas uz manu jauno slimību un tad jau sanāk arī dievu un vai ķermeni un kā gan lai sadzīvo un sakārto ķermeni ja tādas dusmas uz viņu apburtais loks vāveres ritenis who gives a flying fuck pa ra pa pa pa paramappapparapppapā tik forši bija laukos vienkārši sēdēt dārzā uz soliņa un skaļi skaļi dziedāt tā ka viss vienalga ā jā pareizi gribējās izspļaut savas jaunās ziņas jo neviens jau nepaprasa kā tev iet visas dienas laikā un tik runā bez apstājas bet tā vienaldzība tāda patīkama mazāk manas dzimtas sievietes mani kaitina ai fak karsti karsti saulē apcepināties noteikti bija labi un veselīgi hahahahahahahahahanahujha

2:48pm: man nobira viena asara tas ir mans mūža vai nu labi varbūt šī pusgada lielākais sasniegums nobira asara par to ka slikti un grūti par to ka labi jau nav nekas jauns to es pēdējā laikā māku. šī bija paredzēta kā vieta apziņas plūsmai nevis nelaimīga cilvēka puskontrolētiem izvirdumiem bet nu nāk par labu tik un tā palīgā palīgā palīgā ir viss ko gribas kliegt lai gan ko tur daudz domas peld prom pa prātu jaucas elpot grūti palīgā palīgā bedre pilnīga ja vēl gribētos nereālo ja vēl gribētos dživi sākt no jauna bet nekā negribas pat to jā godīgi jā teikšu kā ir jā dzīvot negribas bet svarīgi atcerēties ka ir milzīga atšķirība starp to ka dzīvot negribas un to ka gribas kaut ko darīt lai nedzīvotu milzīga atšķirība aktīva un pasīva sajūta rīcība un situācija jā situācija ir visprecīzākais vārds elpot grūti mugura deg es varētu te arī sapūt sapelēt sadegt pie datorgalda nemainīgā pozā varbūt datoru vispār aizmirst un vairs nelietot ha ha nu bet hipotētiski bet ne sūda jau tas nemainītu tās figņas kas ar mani notiek pat nav saistītas ar to manis nepaliek mazāk tāpēc ka ir figņas un ka tās izrādās tam neļauj notikt nevis figņas ir tāpēc ka neko nedaru lai paliktu mazāk palīgā palīgā gribas visu pasauli sūtīt dirst nepatīk man rakstīt tādus prastus vai rupjus vārdus paliek vieglāk bet tāda netīra sajūta uzreiz prātā un mutē bet laikam jau pareizi ir to kaut kā vismaz izlikt no sevis ārā ej dirst pasaule ej dirst dzīve un palīgā Dievs es gribu pie tevis es gribu varētu būt tāda lai tiktu pie tevis lai būtu tevis cienīga lai gan tāda esmu vienmēr tas sarežģītākais jau tas ka tu Dievs mani nekad nepamet tikai es tevi varu pamest Kungs Jēzu Krist, Tu Dieva dēls, apžēlojies par mani nabaga grēcinieci to nabaga grēcinieci mācītājs rakstīja iekavās jo tajā brīdī tas nebija būtiski tajā brīdī pasaule un citi bija grēcinieki pret mani bet laiki mainās skatu punkti arī ēdam neēdam vai nav vienalga ej dirst pasaule ej dirst pasaule ej dirst dzīve ej dirst dirst dirst dirst un nosprāgsti lūdzu o jā varbūt šis beidzot ir tā nedaudz patiesi vismaz zaglīgi soļi un kaķis ar tiem vienā ritmā es tevi neredzu tu mani neredzi divi cilvēki kuriem ir kaķi galvenais ka mūs neredz elpojam dziļi atbrīvojam plecus vai ir kaut kas kas vēl nav sagājis dēlī dirst dirst dirst visu palīgā

1:14am: dalīta bēda pusbēda dalīts prieks dubults prieks dalītas bažas mazākas bažas. drosme un kauns un uzticēšanās un bailes un kauns, kauns, kauns par atklātību un neizlikšanos normālākai un vienkāršākai kā esmu. švīkas švīkas švīk švāk. kad beidzot nedomā par āvi āvīti, tad 2 nāvītes notiek tepat apkārt, bet tas pat kaut kā mani nesatrauc, nu, žēl protams, ka tuviniekiem grūti un tā, bet tā man vairs nešķiet nekas pārsteidzošs un ekstraordinārs cik svešs vārds bet slinkums domāt. visas domas apēd tas, kas, cerams, nav man galvā un cerams nepasliktina redzi un cerams nav par iemeslu tā pazušanai ko nemaz nemeklēju bet es baidos baidos bai dos jo lab dabīgs vienalga ir svešs iemītnieks ar savām nejauka kaimiņa īpašībām un izpausmēm. rētas rētas rētas rētas vilina svilina gribas pamēģināt triku ar ledu aukstu ūdeni un svilstošām rokām galīga apziņas neplūsma es baidos to laist savā vaļā ja nu atkal ko jaunu atrod. dziesma beidzās piegāju klāt viņš negribēja runāt es piespiedu sākt. stulbās melnās lidojošās lupatas es ceru ka viņas šonakt neatradīs manus atvērtos logus.

11:01pm: lai cik briesmīgi tas nebūtu, tas palīdz un tikai mudina tā darīt vēl. vienreiz pamēģināju, taču man sāka zvanīt telefons, pazuda miers un parādījās nelielas sāpes. neinteresantas un negribētas. kaut kā nepamatoti liekas ka ir labāk kā vakar. ļoti patīk mūzika no radio101 šādās vakara stundās. ūdens glāze kratās. vai glāzē kratās. kaut kā liekas ka iešu gulēt no rīta celšos un vienkārši strādāšu uin viss būs labi. kaut nu tā nebūtu ilūzija. kaut būtu tādas pieturzīmes, kas apstādina, bet nav punkts. nē ne kā komats komats rada intrigu. semikols laikam bet tos daudz lietot man nepatīk nevar saprast vai mūzika par skaļu pieķeru sevi pie domas aŗi tagad sevi regulēt par to ko rakstu kritizēju sevi ka nav pietiekami interesanti bet tā tācu ir mana apziņas plūsma kāda ir ar tādu jādzīvo tikai jāmācās arvien tīrāk un patiesāk pierakstīt. joprojām nezinu kā pierakstīt to mūzikas un ritma sajūtu prātā. varbūt ja mācētu nošu rakstu būtu kur to sajūtu tās muzikālās domas likt. tiešām sajūta, ka arī tā ir ko teikt, tikai nemāku pierakstīt nemāku izpaust lai pierakstītu . nesaprotu kāpēc tāda kašķīga šovakar biju kā pirms gadiem trim tāda pati kad nviens nav labs nekas nepatīk lai ko arī citi darītu man tas nepatīk vismaz esmu iemācījusies to tā īpaši neizrādīt un varbūt ka nemaz nevarēja pamanīt. ieintriģēja mani grāmata par mīlestību, lasīšu tālāk, man liekas, ka beigās izrādīsies ka tā mīlestība autora izpratnē ir kas ļoti atšķirīgs no tā ko meklēju es. tik daudz grāmatu par mīlestību, bet neesmu satikusi nevienu kas nebanāli un pa īstam būtu par sevis mīlestību. atcerējos mājasdarbu par seksualitāti un atkal sabijos mani tas biedē un vēl visur tas vārds sex nevis sekss nevaru izturēt spēlē uz kaut kādām jūtām. nezinu vai gribu vai negribu būt nākamnedēļ te viena un labi ka tas nav atkarīgs no manis. domāju šodien par savu strīpaino identitāti neko daudz neizdomāju tikai redzēju lielu strīpainu divstāvīgu autobusu kas man ļoti piestāvētu lai gan pielietojums gan būtu tāds apšaubāms. ja jau saka ka ieraduma atmešanai vajag 10 dienas un jauna ieraduma izveidošanai 21 tad kāpēc gan lai šī nebūtu pirmā diena tām pāris labajām lietām kas šodien notika piemēram pie datora mazāk un est sakarīgāk un pirkt loģiskāk un tā. mīīīlestība prātā pavisam tikai nevaru izlemt vai uz nakti atstāt ieslēgtu radio bet vispār esmu apņēmusies iet gulēt laicīgāk jau tagad iet prom no datora tā ir baltā nāve ja sāli es vairs nelietoju ko uzskatu par balto nāvi bez cukura parasti varu iztikt tad dators smukais baltais jau nu notiekti ir mana baltā nāve mana laika produktivitātes un šeit un tagad nāve. jāiet gulēt lasīt lūgt un tad gulēt un cerams atkal no rīta mosties tā normāli kā pieeauguši cilvēki to dara kad paši mostās no rīta es ceru ka rīt arī tā sanāks ai sūrst tomēr tā rēta bet tas ir tā patīkami atgādinoši tikai stulbi ka tieši sākās silts laiks un garās piedurknēs jāslēpjas lai gan par svešiem man vienalga lai skatās ja kāds ko tādu var pamanīt šovakar laikam tomēr domu nevis apziņas plūsma

3:21pm: down the road not accross the street kur es tāda kur es tāda kur es tāda gadījos te karsti te normāli te miglas zona mani pārņēmusi mūžīga miglas zona un atkal ir sajūta ka esmu milzīgu sūdu priekšvakarā nezinu kur tālāk kā tālāk vai tālāk kaļu visdažādākos bēgšanas plānus alkstu pēc spējas izteikt patiesību apnikušas lamatas apnicis sapīties apnicis ka my spiritual leader ir mans darba devējs nu tā taču nevar tā nav jēgas ne no viena ne no otra es domāju vai es varu saņemties vai varu izdarīt brīnumu un ja varu vai vispār gribu un ja varu vai vispār ir jēga un tā es pinos pinos pinos un ik pa brīdim apbrīnoju savu vakardienas varoņdarbu gaismā tas izskatās daudz savādāk tā nedaudz biedējoši bet vienlaikus vilinoši tā darīt vēl viena mana apņemšanās ir daudz mazāk laika pavadīt pie datora tas ir kā magnēts kad vien esmu mājās un esmu nomodā esmu pie datora ar pavisam pavisam īsiem pārtraukumiem bet vajadzētu taču otrādi es priecātos nākt pie datora tad, kad te ir kas konkrēts darāms nevis sēsties pie datora un tad domāt ko darīt kur atkal iegrimt un pazust un aizmirsties tik ļoti kā vakar vai vēl vairāk es beidzot no rītiem mostos pati laicīgi ap sešiem septiņiem un lai gan vēl ne reizi neesmu tad arī piecēlusies, taču liekas ka tas ir progress ka varbūt no šīs bedres ir arī izeja ne caur daudz lielākiem sūdiem man bail iet uz baznīcu jo bail sūdzēt grēkus lai gan tas taču nav obligāti bet es savādāk dieva priekšā nemāku nebūt patiesa nemāku lai gan īstenībā jau nekad neesmu nuja bail iet jo patiesa grēku sūdzēšana ir arī apņemšanās tā vairs nedarīt bet tas vilinājums kārdinājums saldā garša ir pārāk spēcīgs es nespēju no tā atteikties es jūtos kā līdz galam pazudusi grēciniece sevi pazudinājusi cerams ka nevienu citu nevelku sev līdzi kur es tāda gadījos kā tas tā var būt un kā dzīvot tālāk un kā dzīvot šeit un tagad šeit un tagad šeit un tagad šeit un tagad šeit un tagad varbūt to daudzkārt atkārtojot tas vairāk iesēdīsies manā apziņā es saņēmos sākt lasīt mīlestība kā dzīvesveids domāju ka būs nu pilnīgākais banālais bullshit bet tā nepavisam nav varbūt es arī kādreiz iemācīšos patiesi mīlēt nevis it kā mīlēt un sevī iekšēji uz visiem dusmoties un nīst un kritizēt ar indīgām prāta piezīmēm nezinu ko lai ar tām dara kur tās lai izliek ārā problēmas tādas pašas kā tīnīm bet neko darīt ja neatrisināju tad jāatrisina tagad tagad tagad tagad

7:45am: ieliec taču komatus izmazgā kafijas krūzi un vēl to kartupeļu trauku un karotes un tad matus izmazgā lai ir labo matu diena ak busuli busuli bišķīt tevi šorīt mīlu puķe trīc kad es rakstu un piere nedaudz iesāpās no sažmiegtā žokļa cik grūti nekontrolēt sevi cik grūti no daudzajām domām tikt vaļā un vienkārši ļauties pleci saspringti krakšķ un starp ribām arī spiež un trennēju šorīt krūšu muskuļus. punkts kā īsts punkts. atver muti lai galva nesāp. krēsls krēsls krēsls krēsls. nez vai aleksītis vados nesapīsies. nezinu par ko uztraucos vairāk par aleksīti vai vadiem un to kas vadu galā. gribētos jau par aleksīti bet diez vai esmu tik laba. jūs esiet zemes sāls un pasaules gaisma. kod un spīdi! paparaparapaparapā ieiet dušā tomēr izmazgāt matus ak cik daudz laika es veltu domām par to ātrāk būtu vienkārši rīkoties kā jau parasti ai nē šito nē nākamā dziesma vosjem dvacjat pjetj šodien mācīšos sevi nekontrolēt un uzticēties. skaisti plāni, grūti slāņi. pa tie sī ba kur ir manas domas manas jūtas mana apziņa kur tā ir zem visām šīm dumjajām domām kur kur kur kur kur

6:26pm: kad pagājusi vairāk kā puse dienas beidzot saņemos un kaut ko daru lai tā kļūtu kaut cik vērtīga tādā ziņā ka izmantota kaut nedaudz lietderīgi limfmezgls sāp pušums uz žokļa arī kā tāda ievainota haizivs vai kas tamlīdzīgs visu dienu miglojas acis garšīgi burkāni mierīga ritmiska mūzika un saņemšanās saņemšanās saņemšanās jāpiekārto māja jāizmazgā drēbes es gribu dzīvot tīrāku dzīvi un sakārtotāku arī lai cik jauks un silts bija miegs no rīta pēcpusdienā tas jau bija kļuvis pavisam lieks tā atkal bija bēgšana no realitātes un pienākumiem es nezinu kad iemācīšos sākumā jau bēgt neguļot bet vienkārši atslābinoties un tad jau arī varbūt nebēgt tas klusums te cibā gan ne slinkuma bet noguruma dēļ ja jāizvēlas vēl rakstīt vai iet gulēt tad es ar lepnumu labāk izvēlos iet gulēt jo darāmā daudz padarītā nedaudz spēks vairāk vajadzīgs un pareizi man taču otrdien kontroldarbs jāraksta un daudz uz to jāsamācās un vēl tās grāmatas jāizlasa kas to lai zina varbūt man šovakar būs īstais noskaņojums mācībām vismaz liekas ka varētu būt grūti būt vienai mājās ir pierasts pie kompānijas un sabiedrības pat tad ja ar to nav īpaši nekādas mijiedarbības bet ir vienkārši kaut kāda klusa kopābūšana

10:29pm: what a wonderful day labrīt no rīta cik jauks šis rīts man patīk viss izņemot strādāšanu to īsti man negribas vispār varētu iztikt bez un ar to nodarboties tikai kā hobiju reizi pa reizei mūzika atkārtojas nepārtraukti un air on a g string mijās ar briesmīgo tvinpīku kas tik ļoti man nepatīk galva sāp un atkal miegs nāk jau tik agrā vakarā bet vispār galva pilna lietu kas man interesē nav tikai laika un spēka to interesi piepildīt atkal žūst dvielis kājas švīkst termometra nav un tā visu laiku ko nu nu neko nu neko cienījamo dakter nu neko pušums ir un paliek pušums un burbuļains vēders arī neder ne viens ne otrs laikam būs jāiet to termometru sameklēt sabijos no citu biedēšanas karsti esot es lūk nevaru saprast vai man karsti vai auksti visu laiku mainās bet termometra joprojām nav gulēt gribu es tur gultā varētu pavadīt visu savu mūžu viena pavisam viena tikai ar spilvenu un segu un nu labu varbūt pa retam uzaicināt arī kādu ciemiņu bet to vēlāk kad man nebūs šīlaika rūpju par šīm lietām nez kā saprast kā iemācīties nekontrolēt visu lai radītu sev drošības sajūtu esmu kā nobiedēts zvērs visu laiku kaujas pozīcijā gatavs zemajam startam skrējienam lēcienam aizsardzībai bet tur gultā ir miers tur ir es un spilvens un sega un viss viss viss tiešām viss buzzs viss vakars vienā buzzā nost ar tviteri lai dzīvo buzzs gūgle dara to kas gūglei jādara un man ir jauni kursabiedri liekas ka forši tikai jāiepazīstas čau

9:21pm: nu re aizvakar noslinkoju vakar saslimu ar vēdera figņu un tā jau divas dienas pēc kārtas tukšums bet man liekas ka pārāk ar varu to nevajag darīt disciplīna ir laba bet visu vajag ar mēru un ne vakar ne aizvakar neko te ierakstīt tiešām nevarēju uzmesta lūpa bet tā patīkami dators klab un šņāc un tie nelieši labo balto datoriņu vēl moka gribētu labāk lai atdod naudu atpakaļ un nopirkt citu bet tik smuka jau neviena cita par tādu cenu nav un atkal domas aiziet kaut kādās praktiskās lietās bet vajadzētu it kā ne par to un vienlaikus taču vienalga ko vajadzētu un ko nē acs tā kā niez un tā nu labi pakasīšu bet vairs jau neniez un tad tomēr pamazām sāk niezēt visur man rakstot liekas ka es nedrīkstu ne uz sekundi apstāties lai gan nevajadzētu jau vienkārši plānot domu ko rakstīt bet citādi jau pauze var būt arī dabīga lai gan prāts strādā bez mitas laikam pat arī sapņos priecājos ka šodien pusdienās izvārīju auzu pārslu putru jo liekas ka tagad vēderam vajadzētu būt priecīgam un pateicīgam par tādu rūpēšanos un ir tāds dīvains garastāvoklis kad nekas īsti neinteresē neko negribas darīt negribas gulēt un negribas arī domāt apsveru domu aiziet piekārtot istabu krāmēties pa kastēm un šķirot kaut kādas maznozīmīgas lietas man varētu tagad labi sanākt bet vispār vakar tas miegs ar miegazālēm bija tik burvīgs ka tā tik ļoti ļoti gribētos gulēt katru nakti būs laikam trešdien vai varbūt jau rīt dejošanā par to jāparunā gaidu rītdienu atkal visādas interesantas lietas priekšā vien jāatceras paņemt kaut ko līdzi un saprast cik kontā ir naudiņa jo drīz pavisam drīz būšu uz galīga sēkļa ja man neviens nesāks neko maksāt

11:53pm: vakars ir beidzies un glāzes ir tukšas grīda ar sniegu un ūdenspīpe sīc tik tiešām negaidīta un izdevusies pēdējās brīvās dienas beigu daļa tā ka jūtos atpūtusies bet ne nogurusi no atpūtas un beidzot manā apziņā ir tādas lietas ko varētu rakstīt un gribētos rakstīt bet izvēlos labāk paturēt pie sevis visādu iemeslu dēļ bet bija forši un new york i love you ir brīnišķīga filma un the fantasctic mr fox vēl brīnišķīgāka un fonā tagad visu laiku ūdenspīpe sīc sāk jau apnikt ir reizē karsti un auksti un durvis čīkst un visas gaismas tagad liekas liekas gribas pustumsu ir tāds pustumsas laiks un noskaņojums bet šajā vēlajā nakts stundā gribas arī ēst un pie tā laikam vainīgs brīnumgardais īstais jamaikas rums tik garšīgs tik tik tik garšīgs un baudāms bet šovakar laikam arī bija īstais laiks tam visam pirksts sāp ir sarkana strīpa tam pāri cerams ka nebūs čūlas nekad neesmu neko tā apdedzinājusi kā šodien gadījās un vēl tā rītdiena kas priekšā nedaudz satraucos jo gribu lai izdodas tiešām brīnišķīgi kas ir ar to vārdu ka tas man ir tā iesēdies prātā jā gribas lai sanāk jo tas tad varētu būt labs solis uz priekšu īstenībā es te nevienā brīdī nu gandrīz nevienā neļauju savai apziņai runāt šoreiz tās ir vis virspusējākās domas kādas var būt bet neko darīt tā nu šoreiz sanāca

11:24pm: gribas rakstīt vien to ka nav apziņas nav plūsmas viss lieciet mani mierā liec pati sevi mierā lieku pati sevi mierā nav ko te rakstīt var jau rīt ar atpakaļejošu datumu uzrakstīt un tā bet tas nebūtu pa īstam tā būtu šmaukšanās bet es taču pati esmu izdomājusi ka un kāpēc man šis ir vajadzīgs un gan jau no tā ir arī kāda jēga katrā ziņā jēga ir no tā ka es kaut ko jebko mēģinu darīt regulāri jo disciplīnu man vajag daudz vairāk kā tā man ir un tā domāju par nākamo nedēļu par to cik tā būs piepildīta un prātoju pa kuru laiku izdarīšu visus darbus kas arī būs jādara bet kā ir pierādījies kad ir iedvesma tad darbi darās un tāpat jo vairāk dara jo vairāk izdara niez auss un nu jau tagad niez arī deguns un grūti izturēt rakstot un nepakustoties un nu jau jākož lūpā un kņud arī tur šodien izlasīju par tetris effect kas ir tā ka tetra spēlētājs arī dzīvē automātiski sāk vērot priekšmetus ar domu kā tos viskompaktāk savietot un effect izpaužas kā līdzīgas asociācijas un automātiskas darbības saistībā ar citām nodarbēm kas veiktas bet vispār kāda jēga gan te ir to rakstīt kāda jēga man rakstīt vispār man uz galda stāv tablešu paciņa kas vienlaikus kalpo kā kalendārs jo vienīgais veids kā atcerēties vai tajā dienā tableti esmu iedzērusi ir uzrakstīt virs katras tabletes tās dienas datumu un tagad beidzot tas notiek bez rūpēm un lielas atcerēšanās es vienkārši automātiski to izdaru katru rītu miegs nāk acis krīt ciet un viskautkur niez un kņudinās laikam tāpat kā ar žāvāšanos tā arī tā pakasīšanas vajadzības sajūta ir lipīga un uzplatās nu jau arī uz pleciem un muguru viss nu gan pie miera atā ā pirms tam vēl jāpakasās

11:54pm: šovakar negribas un liekas ka nav par ko rakstīt bet tā jau īstenībā nav vienkārši nav daudz domu, bet apziņa jau ir vēl krietni pirms domām un apziņa nebūt laikam nevar šodien bija tāda kā piepildīta diena ar augstskolu un vizināšanos un buksēšanos pa sniegiem un pastrādāšanu un ciemiņiem ko beigās tā nemaz īpaši negribējās, bet bija arī vienkārši labi ne vainas interesanti parunāties un tā patīkami konstatēt ka arvien biežāk atkal spēju būt normāls komunikabls cilvēks nevis problēmu kamols kas nevar parunāties un tā mierīgi ne vainas rīt visu ko vajadzētu sadarīt un jau atkal gribas cerēt un plānot ka būs nu baigā efektīvā diena bet nu nezinu gan nezinu gan līdzšinējā pieredze nav īpaši daudzsološa jo es no sevis vienmēr gribu vairāk kā reāli varu un tā arī par rīta celšanos un tādām lietām sevi spiežu vairāk kā vajadzētu jo spiest jau īsti nevajadzētu nemaz vajadzētu iemācīties ar sevi sarunāt un neko nedarīt ar varu man prieks ka es cilvēkiem no sirds varu teikt ka jūtos labi savā vietā jūtos labi tur kur es esmu un jācer vien un jādara viss lai arī ar mācībām sākot ar nākamo nedēļu viss ir tikpat labi vai vēl labāk jo problēma jau ir tajā ka es daudz ko gribu bet nedaru netieku līdz darīšanai man ir kaut kāda bremze kaut kāda miglas zona starp manu gribu un rīcību un tajā zonā tik daudz labu lietu iestrēgst tās tiek vienkārši aprītas un pazūd nebūtībā jau nu gluži nē bet pazūd akacī un grūti tās atkal izmakšķerēt ārā un tad jau arī tās vairs nav svaigas ieceres bet tādas iemēģinātas izmirkušas slapjas miklas un nepatīkamas par spīti to labajam sākumam viss pietiek jāiet gulēt miers un bērziņš un vēl punkts.

8:07am: lasu ziņas un prātoju par to kā tad īsti būs kad iziešu tur ārā jau tā esmu plānojusi sev braucienam par gandrīz stundu vairāk laika kā parasti bet nezinu vai ar to pietiks bet tas viss man patīk patīk patīk tiešām patīk sūnu ciema efekts prom visas raizes un bēdas beidzot te uz zemes ir kas varenāks par mums iedomīgajiem cilvēkiem kas liek apstāties un padomāt un paraizēties un padusmoties bet vienalga vienkārši pieņemt faktu ka tā ir un viss neko padarīt vai nu pieņem faktu un cīnies vai arī paliec mājās logi tā piesniguši ka tiem cauri knapi kāds gaismas stariņš spraucas drīzāk jau vispār neviens patīkama tumsa patīkama alas sajūta jo te iekšā ir labi silti te ir mūzika tēja būs duša būs ģērbšanās būs pakošanās būs visa diena priekšā cerams produktīva viss būs būs būs man liekas ar to ka no šīs dienas negaidīju daudz es dabūju tik daudzsološu sajūtu ir miers bet ir spēks bez izlikšanās kaut kas pa vidu starp lielām skumjām un lielu prieku bet tomēr tas nav ierastais un populārais normāli tas ir kas labāks un īpašāks tā justies nav ne vainas tā justies varētu biežāk es esmu es būšu ir labi kaut kā tā varētu šodien iebraukt nopirkt jaunu cepuri un cerams dabūt tādu pašu kā ezim tā ir mana pirmā cepure saprātīgā vecumā ko labprāt valkāju citādi vakar izejot ielās un saprotot kas tur darās vilku pāri galvai ap kaklu satīto lakatu un izskatījos pēc īstas slāvu lauku meitenes no gadus piecdesmit vecas filmas vien vaļeņkus kājās vajadzēja vismaz tā atspulgā rādījās tāds mierīgs stāvs saskaņā ar visu apkārt notiekošo tāds ne uz ko īpašu nepretendējošs nelecīgs piezemēts un vēl tā plānā puķainā kleita virs biksēm ik pa brīdim noplīvo un tas rada tik patīkamu disharmonijas sajūtu ar apkārtējo tāds patīkams kontrasts tādas atmiņas par siltāku laiku un vieglumu pretstatā tam kas ārā ir pašlaik ārprāts man nav mašīnā lāpstas bet tos prognozētos 20 cm citādi nost dabūt būs pavisam grūti tāpēc tagad laiks dušai un visām pekelēm un tad aiziet foršajā sūnu ciemā punkts.

11:34pm: un atkal jau man gribas mūziku izteikt vārdos savīt skaņu no burtiem uz papīra vai ekrāna un ritmu un plūdumu un skaļumu bet no tā kaut kā atradināšos vai pieradīšu pie tā kā ir es nezinu kāds būs nākamais vārds ko rakstīšu un tas nedaudz biedē bet ir vienlaikus interesanti pa prātu maļas visādi izdarīti un neizdarīti darbi bet man tikai gribas pakavēties atmiņās par fantastisko laiku burvīgo sniegu un to sajūtu ārā kurā gribas palikt uz visiem laikiem es bišķīt baidos par to kā rīt kaut kur tikšu ar auto jo tas ir tik apsnidzis ka nu jau izskatās pēc džipa bet uz sniegu nedusmojos tik un tā sniegu es mīlu tas ir baltākais un skaistākais kas uz pasaules ir man patīk kā pasaule apklust kad snieg kā gaiss mirgo kad pārslas krīt cik viss ir kluss kā viss gurkst kā visi ikdienas trokšņi paliek arvien klusāki un mierīgāki kā pasaule pierimst kāds pasaulē miers cik pasaule gaiša tāda sagurusi kā pēc gara gājiena bet gaiša un laba un mierīga es tādā gribu palikt uz visiem laikiem tad visas bēdas un prieki apstājas un paliek kaut kur citur un var vienkārši būt man tāds laiks liek vienkārši iedziedāties sirdij tā ka smeldz tā ka sāp bet vienlaikus ir tik ļoti ļoti ļoti labi ja man būtu balkons es tagad uz tā ietu ar tējas krūzi un sēdētu kamēr paliktu pavisam auksti es ar smeldzi sirdī atceros ka līdzīgas bija ziemas pirms kādiem septiņiem un astoņiem gadiem kad gāju vidusskolā un vakaros satikos ar draudzeni no pretējās mājas un mēs gājām uz citu pagalmu pasēdēt uz soliņiem un uzsmēķēt pa kluso un runāt runāt runāt par visu visu kas vien prātā un kas vien uz sirds ne tikai par sadzīviskām un skolas lietām bet arī par tādām īstām un ne tikai par to kas sāp un slikti bet arī par to kas ir labi un tas bija tik ļoti ļoti īpaši man liekas ka es turpmāk notikušo nebūtu izdzīvojusi ja man nebūtu bijuši tādi sniegoti vakari divvientulībā.

11:43pm: un atkal jau ritms un ritms un ritms ko gribas uzrakstīt bet tas tādā formā nav iespējam kā vārdos formulējamas lietas un nedaudz sanāk bezsakars gudras lietas te mēģinot noformulēt bet vispār doma raisās kaut kā lēnāk šoreiz un ne tik ļoti plūstoši sajūta ka galva tukša un ka vienkārši domu nav viņas ir iztērētas kaut kur nogurušas no manis un es no viņām un alerģija un niķis nāk un kasīties gribas un tā ir tie ir mani dzīves pavadoņi ar kuriem nebūtu slikti iemācīties sadzīvot un atkal jau man nav ko teikt tāda nerunīga tā apziņa bet ne jau tāpēc ka tukša bet tāpēc ka kaut ko negrib atklāt pauze pauze pauze pauze o jā tā ir labi pauze pauze pauze un miers un tad nekas nedomājas jo citādi es sevi spiežu domāt kas nav gluži pareizi un jēgpilni ai pauze nevaru vairs

12:37pm: jauno ierakstu dienasgrāmatā jaunajā dienasgrāmatā gribas sākt ar punktu. . punkts. grūti ir saņemties u ntā rakstīt. es esmu apņēmusies labot tikai drukas kļūdas bet arī tās vislabāk būtu atstāt tādas kā uzrakstās, jo labošana pārtrauc rakstīšanu un vēl šādi laikam var iemācīties ļoti ātri rakstīt, jo domas skrien daudz ātrāk kā pirksti klabina un arī pieturzīmes ir lieki laika kavēkļi izņemot komatu komats ir labs bet nu nevar saprast vēl pagaidām vai pauze pauzes nedrīkst pauzes nav labas pauzes apstādina apziņas plūsmu man gribas rakstīt ritmā kā skan mana jazzanova gribas ritmu ritmu ritmu bet nošu nav un tās jau es tāpat tik labi nepārzinu un es saņemšos un beidzot ieiešu tajā dušā un tad jutīšos svaiga un gatava jebkam gatava palikt te un gatava iet tur jāizdrukā jānopērk jāsakopē jāsaloka es ilgojos pēc tiem cilvēkiem ko redzēšu rīt man viņus gribas jau šodien es esmu mainījusies un pieradusi pie cilvēkiem atradusi no vienatnes man patīk būt vienai kad mājās ir kāds cits būt kaut kur citā istabā aiz aizvērtām vai puspavērtām durvīm būt vienai bet jebkurā brīdī kopā ar citiem un vēl es domāju par to ko darīt ar šo savu dienasgrāmatu cik publiski to rakstīt kam rādīt jo it kā jau te nekā tāda nav bet vienlaikus tas ir tik dziļi un personiski nu labi vēl nekā tāda intīma nav bet gan jau ar laiku būs jo kas gan var būt vēl daudz pesoniskāks ka tava apziņas plūsma tās taču ir tavas domas plikas kādas tās ir un atkal es sēžu ar sakostiem zobiem no kā var sākt sāpēt galva un grumbas pierē metas bet vispār es šo veicu kā rakstīšanas vingrinājumu uzņemt laiku un rakstīt neapstājoties vispār vienkārši ņemt un rakstīt ar roku to darīt ir interesanti bet ar roku rakstīto man vienmēr būs slinkums pārlasīt un izmantot kā tālāk apziņas plūsma ir tikai viens no rakstīšanas un radošās domas atbrīvošanas vingrinājumiem un pēc šī man būs ko darīt tālāk un atkal ritms un ritms un ritms un ai kā nevar saprast vai publicēt šo savā otrā cibā vai nē vai varbūt ar īsto vārdu vai nē nu labi īsto vārdu laikam noteikti nē vismaz pagaidām tas būtu tāds kā ekshibicionisms pat tad ja es to nekur nepopularizētu jebkurš to ieraugot varētu lasīt manas domas un vēl man kādreiz liekas ka punkts raksta tāpat tikai literāri ņem un apziņas plūsmā pieraksta visas savas literārā domu plauktiņa domas un no tā tālāk raksta ko citu vai vienkārši tā izraksta visu lieko un esošo lai atbrīvotos kam jaunam es zinu ka man patīk lasīt apziņas plūsmas un dženeta vintersone laikam tā viņu sauc nav laika iet skatīties viņa raksta tik skaisti un plūstoši ka lasās ritmā lasās un lasās un lasās tā ka nevar apstāties tā ka ir bauda sajūta ka lasot peldi tādā siltā upē kas tevi nes caur valodas pasauli caur iztēleas pasauli bet tādu piezemētu un normālu un vispār es neuzņēmu laiku un nezinu cik ilgi jau rakstu kādas minūtes desmit jau būs un man prātā ir vairākas domas vienlaicīgi laikam vai arī tās ļoti ātri seko viena otrai es nezinu nezinu nezinu zinu tikai ka šis ir ļoti interesanti un varētu būt mans kursa darbs vai bakalaura darbs ja man izdotos rakstīt regulāri bet to negribu sev likt kā mērķi vai uzdevumu kā būs tā būs un man zvana telefons jābeidz viss lai cik arī interesanti būtu.