Visu zemju melomāni, savienojieties!
Mīļi lūdzu man piesūtīt anzambļa Jackie-O Motherfucker albumu Flags of The Sacred Harp kaut kādā veidā, par kuru jūs man varat paziņot uz toms@kautkur.lv
tencinu jau iepriekš.
tencinu jau iepriekš.
| |
|
Visu zemju melomāni, savienojieties!
Mīļi lūdzu man piesūtīt anzambļa Jackie-O Motherfucker albumu Flags of The Sacred Harp kaut kādā veidā, par kuru jūs man varat paziņot uz toms@kautkur.lv tencinu jau iepriekš. |
|
| |
|
True that
Rasa Roze, no Stambulas, speciāli draugiem.lv - Vıss forsı. laıkam lıelako dalu ıedzıvotaju seıt sauc Ibrahıms. seıt ır lotı karstı, taapeec mes seıt parsvara vısu laıku dzeram. |
|
| |
|
Fortūnas tricki
Atgriežoties no vīnošanas un jēgermeistošanas ar simamuru un fjoklu, nožorbījos ar riteni uz šīs te Čaka ielas. Roka kā no Remarka grāmītes par karu, un priekš pilnas laimes tajā nupat iekoda satrakota Taurupes bite, kurai nelikās, ka šis būtu piemērots brīdis, kad man vest sūdu kravu uz ķirbju dobi, kura, kā reiz, atrodas viņu stropa tuvumā. |
|
| |
|
Dace Judina. "Dīvainais Līgovakars", Zvaigzne ABC, 2012
Annas Elizabetes svētku aģentūra organizē grandiozu vasaras saulgriežu balli. Mežāju pagastā tādas nav bijis kopš pirmās brīvvalsts laikiem. Svētku priekšvakarā Annas draugi Pūču salā atrod pusgadsimtu vecus kaulus un apraktu lādi ar seniem dokumentiem, kas liecina – pirms septiņdesmit gadiem te izdarīti šausmīgi noziegumi. Pagasta ļaudis par pagātni labprāt nerunā, lai nenotiek kāda nelaime... Bet ir jau par vēlu... Balles naktī neilgi pēc pusnakts bez vēsts pazūd Annas draudzene Zane, bet nākamajā dienā tiek nogalināts pagasta šoferis Antons un aplaupīts ciema veikals. Vecākie mežājnieki ir uztraukti – tā jau reiz ir bijis... vēsture atkārtojas... atkal pazūd cilvēki... gaidāmas nelaimes... būs vēl citi upuri. Taču vietējās varas pārstāvji uz notikušo nereaģē. Anna Elizabete ar draugiem – policijas majoru Miku Kaķīti un atvaļināto policijas ģenerāli Kārli Basu – uzsāk izmeklēšanu paši, un tā viņus aizved septiņdesmit gadu tālā pagātnē, atklājot asinis stindzinošu, zvērisku noziegumu ķēdi. Diemžēl senie noziegumi un nelietības turpinās arī šodien... Vai tiešām nav ne pagātnes, ne tagadnes, ne nākotnes, ir tikai laiks un mēs tajā? Romāna autore Dace Judina ir žurnāliste, redaktore un režisore. Kopš deviņdesmito gadu sākuma darbojas presē, šobrīd - sabiedrisko attiecību un pasākumu organizēšanas jomā. Intereses - teātris, mūzika, autobraukšana, kriminālistika, datori, dzimtas radu rakstu pētījumi, ainavu arhitektūra, interjera dizains. Apgādā Zvaigzne ABC jau iznācis Daces Judinas psiholoģiskais detektīvromāns Tik vienkārši..., kā arī pirmais romāns no ironiskā mūsdienu detektīva sērijas Izmeklē Anna Elizabete - Tase melnas kafijas. |
|
| |
|
Kā daždien atceros, kā ar vikingu šovasar pļāvām zāli, lai bērniem būtu kur teltis celt. Arī to, ka uzreiz pēc darba beigšanas ieradās traktors un visu pabeidza, kā nākas. Arī to, kā atradām jūras krupi, gājām džumīt blakējā jūrā un lamājāmies kā lauku veči. |
|
| |
|
Cibai 10 Pirmais ieraksts tapa 2005.(a moš arī 06.) gadā, mans kumitē šajā ziņā bija bērnības draugs un pusradinieks  fjokla, man pat šķiet, viņas vārdi bija šādi: "Davai, piereģistrējies, tev tak labi sanāk visas šitāsrakstu lietas, tur ir baigi interesanti". Tā virtuālo blogosfēru piemeklēja Hamišs Bīrijs, gūstot visai pieklājīgu ievērību un patīkamu cibiņu pulku, kuru matīt gan semināros speciālos, gan ikdienas gājumā. Pirmo ierakstu veicu tupot Zirgu pasta foajē pie sarga, kur LKA studentiem bija šādi tādi datoriņi. Pirmais ieraksts aplūkoja Jāņa Paukštello nodzeršanās īpatnības. Bet varbūt tas bija arī kāds cits aktieris. Tad, reiz, mani pārņēma grūtsirdība, ka es nevienam neinteresēju un neviens mani nekomentē un Hamiša blogs tika likvidēts. Tomēr, nepagāja ilgs laiks un kundziņš atvilkās atpakaļ, pieņemot štātīgo Apolinēra vārdu. Mumins gan vēl arvien priekšgalā, kā toreiz, tā arī tagad. |
|
| |
|
HAYYA!
Labā ziņa ir tāda, ka etīžu teātris NERTEN uzstāsies festivālā Positivus. Tas notiks 21.07. uz Dabas skatuves (programmā rakstīts, ka plkst. 15.30) Sliktā ziņa ir tāda, ka vienam no teātra dalībniekiem pagaidām nav transporta, ar kuru tikt līdz festivāla vietai. Ja kāds no jums ir apveltīts ar automobiļa greznību un grasās izbraukt no Rīgas sestdien, 21.jūlijā, ne agrāk par 13.00, jums ir iespēja palīdzēt, paņemot līdzi vienu pasažieri. Agrāk nevaru. Sīkākai lietu sabīdīšanai rakstiet uz svens.kuzmins@gmail.com Paldies. |
|
| |
|
Vakar, atgriežoties no kārtējā Dzejas Slema, kurā tomēr izlēmu piedalīties (kaut gan vairākas reizes pirms tam biju sev nozvērējies to nekad neatkārtot), aizdomājos par literatūru kā patiesībā ļoti neiespējamu parādību. Balstīta uz milzumdaudzu cilvēku viedokļiem un atzinumiem, tā faktiski būtu nodēvejama par kurtizāni, kura vēlas izpatikt katram, jo no tā atkarīga viņas tālākā izdzīvošana. Patika ir līkumojoša, vienu tā aplaimo, otram iesper pa cirkšņiem, un interesantākais jau tas, ka šīs pozīcijas mainās vietām zibens ātrumā. Kas vienu sajūsmina, otram iedveš neizpratni, un tā tālāk. Reizēm tie ir objektīvi apstākļi, kuros tiešām tas ir iespējams, pateicoties uztveres īpatnībām un citiem tikpat medicīniskiem salikumiem. Taču citreiz liekas, ka vērtējuma sniegšana (un līdz ar to – baudījuma gūšana) ir atkarīga no vēl sazin kādiem apstākļiem, kuru fiksēšanai jāpavada daudz ilgāks laiks nekā tas, ko veltu šīs refleksijas pierakstīšanai. Jā jau, jā, autors ir cietis no vērtēšanas skarbuma, bet vēl vairāk par to autoru saista prāta darbības neizmērojamie līkloči. Kurp tie ielokās? Kur sakņojas? Vai tā ir transcendence, kas ietekmē mūsu piekļuvi baudījumam – kad teksts mūs uzrunā, trāpa tik dziļi, ka liekas – valodai taču nav tāda spēka…Tie ir tikai burtu virknējumi..,Bet tomēr, tas strādā. Citkārt tā ir vienkārša, cilvēcika vēlme paplosīties. Aizgaiņāt baudījumu, lai tā vietā apliecinātu sevi kā kritisku profesionāli, aroda meistaru, nevis jūtīgu, atvērtu klausītāju “no sākuma”, Tabula Rasa stāvoklī. Iespējams, man pašam reiz ir piemeklējusi līdzīga vēlme. |
|
| |
| |
| |
|
Скарба патиесиба
man jau ari tagad šķiet, kad dažam labam čuras galvā. bet man tā liekas bieži. tas gan nenozīmē, ka man tie cilvēki nepatīk. bet nu - čuras paliek čuras /no vienas sarunas, citēju ne sevi/ |
|
| |
|
Tā jau ir, kā kašadura teica, ka tas bakalaurs tāda kā siena, kuru tu noliec priekšā visam, kas notiek apkārt, un, tad kad tas ir pabeigts un tā siena pazūd, jāatsāk dzīvot ar visu to, kas ir apkārt, priekšā un iekšā. Nav jau nekāds depresjõn, bet tomēr, bezmaz kāds tāds pēcdzemdību sindroms, fantomsāpes (fantomdomas), nesapratne par to, vai vēl jāuztraucās un jānervozē vai arī var atlaist, bet atlaist nevar, jo 1)jāstrādā 2)nav naudas. |
|
| |
|
Dakanaļi šitā pasaule, nu ko var ņemties ar tiem radio un akallakalalal akalallka bļed tiešām pasaulsgals nāk virsū >X( |
|
| |
|
Tā visa rezultātā gribas sēdēt ar draudziņiem (R., S., Si., L., U., I., K.) (VAJ NE, tā kā atmiņu kladēs - mana simpātija ir M. K. vai arī "Tu nepazīsti") pie dzimtās Taurupes skolas dīķa un lēni (LĒNI, es saku) sūkt tādu kādu baltvīnu un runāt par dzīvi (tikai neko skumju). Bet vai to mums kāds dos? Ja vispār dos, tad tikai pēc gana ilgām darba stundām un visādiem citādiem pilnīgi liekiem ikdienas apstākļiem. Vēl pie visa tam fonā varētu skanēt šis: http://www.ubu.com/sound/obscure_09.htm |
|
| |||
|
Ieslēdziet varbūt radio Nabu (93.10 FM) 12:00, tur būs Apolinēriskas noskaņas dzeju sakarā ar manu līdzdalību.
|
|||
| |
|
Skumēgi kaut kā.
Jūzeris ulvs sakacināja ar Death in June. Naudas nav, kafija ir, un kautkur kādos stūros arī pa kādai cigaretei. Pēc tam uz Bērnu Māju. Un metereoloģiskās nostādnes ir visai negātīvas. |
|
| |
|
Vakar ar draugu zimbardo uzspēlējām šādu te spēlīti, kurā par auksto karu. Ziniet, ja nav kur likt naudu, stingri iesaku. Pilns ar dažādiem notikumiem un pagriezieniem, bitva meždu SCHA un USSR. Var paņemt vairāk nekā 4 h. Ja labi un uzmanīgi spēlē. Man gāja šliktāk, bet toties ar labiem tvistiem, kurus pretinieks arī atzīmēja. Āķis lūpā pamatīgs. |
|
| |||
|
KAM END DŽOIN MAI FELOU BADĪS!!!
 Visādā veidā būs kāds nebūt vīns un pļeskas. Un arī nopietnas literatūras klātbūtne, citādi, kas tad te, nav jau nekāds cirks.
|
|||
| |
|
Manas tēzes
1) Pepiņāboli ir ļoti smieklīgs augļu nosaukums. 2) Šodien āāra saulains laiks - tā laikam dziedāja Remix vai Liepājas brālēni. 3) Muzejnakts. 4) Sigur Ros. 5) Ta beidzot būs tas bakalaurs uzrakstīts vai nē? 6) Filosofija cep manas smadzenes. 7) Metafizika ir simpātiska ar savu kritisko pieeju lietām. 20. gs. Rietumu metafizika, that is. 8) Šoreizei pietiks, pierakstieties lūdzu uz nākamo reizi. 9) Vakar tik pasēdējām vecā noliktavā ar vīniem uz dziedājām Imanta Kalniņa dziesmas. Šoreiz ironiskā manierē 10) Henrikam ir foršs holovbadijs. 11) Henriks nav gejs, tas ir ģitāras tips. 12) Ģitāras tips ir holovbadijs, nevis Henriks. 13) Es pārvaldu datora tastatūru tik ātri kā vēl nekad. 14) Es rakstu neskatoties uz taustiņiem. |
|
| |
