Tā jau ir, kā kašadura teica, ka tas bakalaurs tāda kā siena, kuru tu noliec priekšā visam, kas notiek apkārt, un, tad kad tas ir pabeigts un tā siena pazūd, jāatsāk dzīvot ar visu to, kas ir apkārt, priekšā un iekšā. Nav jau nekāds depresjõn, bet tomēr, bezmaz kāds tāds pēcdzemdību sindroms, fantomsāpes (fantomdomas), nesapratne par to, vai vēl jāuztraucās un jānervozē vai arī var atlaist, bet atlaist nevar, jo 1)jāstrādā 2)nav naudas.