Dzīvojot ierobežotu baudu apstākļos, prāts klaboši, bet tomēr adaptējas jaunajai situācijai. Viens no jauniem baudas avotiem ir kļuvusi tēlotāja māksla. Īpaši - zīmējumi, grafikas, akvareļi, pasteļi, eļļas gleznojumi. Šķiet, daudz labāk saprotu mākslas dziedniecisko spēku kapacitāti. Remdināt, apstādināt, apklusināt, iekšupvērst. Bet pats būtiskākais - parādīt laika nosacītību, pārradīt pagātni uz skatiena brīdi. Tas ir līdzīgi kā ticībā transcendentālajam, manā gadījumā - Dievam. Pacelt skatienu no oļainā, dangainā ceļa un ieraudzīt plašumu. Debesis un mākoņus. Koku galotnes. "Ko mīli tu, ceļiniek", vai ne. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On June 16th, 2023, 03:21 pm, an anonymous reader commented: Kāpēc liekuļo par ticību Dievam, ja slavē netiklību, piemēram, Sodomas grēku? On June 16th, 2023, 03:59 pm, an anonymous reader replied: Atpisies, Krišjāni! |
On June 21st, 2023, 12:45 am, apolineers replied: Noteikti "Apziņu" Bruņinieku ielā. Vēl arī "Droši kopā" Pils laukumā 2. On June 22nd, 2023, 02:02 am, apolineers replied: Nu jā, tas pats vien ir |