Braucot autobusā uz laukiem, klausījos mūziku un dzēru porteri. Diena sāka virzīties uz savām beigām. Krēsloja un pasažieri viens pa vienam pameta mājīgās sēdvietas. Man blakus sākotnēji sēdēja jauks čigānu vīrietis ar savu puiku. Vīrietis bija nopircis 100 līmējamās birkas lielā kartona kastē. Taču tad, kad atbrīvojās citas divas sēdvietas, viņš ar dēlu devās sēdēt tur. Tas taču nebija dēļ mana portera, ko? |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On November 6th, 2011, 02:30 pm, apolineers replied: Man tai brīdī salikās, ka esmu kļuvis viens no tiem onkām, no kuriem mēs piem ar manu māti pārsēdāmies kaut kur citur - kad biju bērnudienās. Bet es jau tā kulturāli to portetīti, tā, pa malciņam, nebija jau bamslis, tomēr. |
On November 7th, 2011, 08:46 pm, apolineers replied: Oh, cik mīlīgi, es atripināju šorīt ar dienišķo autobusu. |