Reiz,padomju laikos,pie tirgus kvasa cisternas stāvēja kāda meitenīte. "Ko tu šeit dari,meitenīt,vai tu gribi kvasu?", pārdevēja viņai vaicāja. "Nē,es gaidu draudzeni", meitene viņai atbildēja. Bet,kamēr pārdevēja neskatījās,viņa ik pa brīdim no šķīvīša nospēra divdesmit kapeikas. Pēc tam viņa aizgāja uz
rotaļlietu veikalu un par visu sazagto naudu nopirka skārda karieti ar visiem zirgiem. Viņa aizgāja uz savas mājas pagalmu un sāka spēlēties ar kaimiņu bērniem. Vārdu pa vārdam meitenīte izrunājās par to,kā ieguvusi karieti. Bērni nodeva meitenīti,izstāstot
visu viņas vecākiem. Pirms vecāki paguva ko iesākt, meitenīte piepeši smagi saslima un viņu aizveda uz slimnīcu. Pēc divām nedēļām viņa atgriezās mājās. Neviens viņai neko neteica par pastrādāto. Bet skārda karieti viņa vairs nekad neredzēja.
rotaļlietu veikalu un par visu sazagto naudu nopirka skārda karieti ar visiem zirgiem. Viņa aizgāja uz savas mājas pagalmu un sāka spēlēties ar kaimiņu bērniem. Vārdu pa vārdam meitenīte izrunājās par to,kā ieguvusi karieti. Bērni nodeva meitenīti,izstāstot
visu viņas vecākiem. Pirms vecāki paguva ko iesākt, meitenīte piepeši smagi saslima un viņu aizveda uz slimnīcu. Pēc divām nedēļām viņa atgriezās mājās. Neviens viņai neko neteica par pastrādāto. Bet skārda karieti viņa vairs nekad neredzēja.
Rīgas Laiks, 1996.g., rubrika "Gadījumi"
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}