un kā bija?

Kā parasti - nevarēja saprast, kā zem tik maza paladziņa vispār kaut kas var būt

Tad jau līķi nemaz neredzēji, tikai palagu. Bet vispār, cik es esmu līķus redzējis - nav īsti emociju, vienkārši guļ beigts cilvēks un es bez jebkādām izteiktām emocijām skatos uz viņu. Ja ir liela asins peļķe, tad gan tas nedaudz dramatismu piesit.

Pat secēšanas process neizraisa nekādas emocijas. Ja nu vienīgi gaļas smaka.

mani pārņem tāda ne ļoti izteikta, bet tomēr bezcerības sajūta

Tu runā par to babiņu, kas gulēja pie brīvības/lāčplēša krustojuma? Tad es ar jamo redzēju. ^_^

Vai tad šim nebija jābūt kopienā Tautas Acs?

Ne līdz tam brīdim, kamēr tiks noskaidrots, ka tas bija slavenais XYZ!

pārsteidzoši man šķiet tas, ka pie līķiem pierod. un pat tiešām ātri!