mans sviests

1.1.06 15:09
Skatos Vieglu garu. Sapratu, cik sen neesmu to redzējis. Un tad atcerējos vakar vakaru - biju aizskrējis līdz veikalam. Vienīgajam visā tuvējā apkārtnē, kas vēl bija vaļā. Pat narvesens jau bija slēgts. Bet pārtikas veikals vaļā. Tur, protams, rinda. Satiku pazīstamu mākslinieku, kas pirka viskiju un sulu. Jauno gadu jau esot sagaidījis iepriekšējā dienā. Viens vīrs nopirka divas pudeles Cuba alus un bija gatavs Jaunā gada sagaidīšanai. Novēlēju pārdevējai laimīgu Jauno gadu, un viņa paskatījās uz mani kā uz vājprātīgu. Tad nācu mājās. Un uz ielas stūra mani uzrunāja vīrs pižikā, ar iepirkumu tīkliņu.
- Ļoti vajag nokļūt Liepājā, - viņš teica. - Kā lai es nokļūstu Liepājā?
4 piezīmes vieta jūsu piezīmēm

1.1.06 15:23
Dārgais ar vakar vēlēju LJG visām pārdevējām, bet viņām laikam darbs beidzās astoņos, un viņas par vēlējumu likās priecīgas.
Atbildēt

2.1.06 09:31
Prof. Biezpientaure

sirreāla sajūta, skatoties VG pa vairākiem kanāliem vienlaicīgi. Jāatzīst ka TV5 rādīja kvalitatīvāku kopiju nekā LTV7, par krievu "1" vairs neatceros. Tagad, kad to filmu rāda pa vairākiem kanāliem, daudzi to nemaz vairs neskatās, līdzīgi kā ar ēdieniem - kad var nopirkt visu, tad beigu beigās sanāk tāds minimālais komplekts - un netaisa vairs agrāko laiko karbonādes, pipļuki (gaļas rullīši ar žavētu gaļu un ķiplokiem iekšā), medniekdesas, kāposti, protams kartupeļi, ar neizbēgamo ģīmgaļu, siļķīte ar olu un sīpollokiem, siļķe kažokā, rasols, vinegrets, neaizmirsīsim sarkanīgu morsu stikla krūkās. Galds istabas vidū, krēsli apkārt. Man nemaz nav tāda galda, kas apklāts ar vaštūku, kautkur maliņā gaidītu savu iznācienu, lai pāris reizes gadā kalpotu par īsteno vienotāju un stabilitātes pamatu. Viss ir mainījies, viss ar kājām gaisā. Paula sieva intervijā saka, ka viņai vecie laiki ļoti patīk - visa jaunība, visi draugi tur, esot bijis labi.
Atbildēt