nuvotā, šitā pasaki un apetīte pagalam.

pievērsi uzmanību galvenā redaktora vārdam? tā vien rādās, ka tur Grabovojs roku pielicis

Viņš patiesībā jau sen ir miris?

tur jau tas joks, ka nē

tu taču zini, kas viņš ir?

Tas ir tas, kurš Pulvertorņa pagrabā raka apslēpto mantu?

bet protams:)
viduveeja liimenja patizli joki pietpilsoniskai publikai:)
Ne kripatinjas no elegances un izsmalcinaatiibas:)

Atvaino, tos pat īsti negribas dēvēt par viduvējiem un patizliem. Tikpat labi to varētu saukt par "Latvijas inteiģences konference joko". Un runa nav tikai par tekstiem. Kaut vai tie zīmējumi. Kaut kādi uz naivisma robežas balansējoši diletantiski veidojumi, kuros skaidri redzama gan neprasme zīmēt, gan absolūts ideju un humora izjūtas trūkums.

es tev apsoluuti piekriitu, tie ir tik suudiigi ka apspriezhot tos, tiek izraadiits paaraak lliels un nepelniits gods tiem:)

tik traki?

Īstenībā jau traki ir nevis tas, ka žurnāls sūdīgs, bet, ka skaidri zināms - jā, aizies rūkdams. Ļaudis to tik vien gaida.

Ošs ir?

Man daži joki un zīmējumi likās smieklīgi - tādi vecišķi sirsnīgi un nostaļģiski arī. Un, manuprāt viņš aizies rūkdams kaut vai tapēc vien, ka daudziem aiz bezspēcības nekas cits neatliek kā smieties, lai cik diletantiski vai kā arī tas neizskatītos. Pie tam, par zīmējumiem- karikatūristi NAV tas pats, kas profesionāli mākslinieki-grafiķi, un tā arī nav viņu sūtība un uzdevums.

Nav gan tas pats. Karikatūristam jābūt vēl labākam zīmētājam nekā grafiķim vai māksliniekam.

Nu, tas nav tik viennozīmīgi. Viņam var būt savs "knifs' un tai pat laikā - nekādu anatomijas zināšanu un izpratnes par krāsām vai laukumiem - jo tie nav vajadzīgi. Pietiek ar savu rozīnīti, taču tā, ja tā var teikt, atrodas viņa galvā, nevis zīmēšanas talantā vai iemaņās.

Latviešiem nav galvas. Tur tā nelaime. Palikšu pie tām karikatūrām, ko drukā The New Yorker.

http://www.cartoonbank.com/cartoon_channel_ny.asp

Nu, tas ka vieni latvieši nicina citus, "pārējos", latviešus, nav nekāds jaunums :)

Es nenicinu. Vienākārši tāds skumjs secinājums, kas attiecināms uz daudzām jomām. Trūkst spējas smieties par sevi. Tā vietā ir ņirgšana par to, ko tu nespēj sasniegt, to, kas tev nepieder, to, kas nekad nebūsi, vārdu sakot, par citiem - pārsvarā tāda skaudīga un ļauna ņirgšana. Man labāk patīk cilvēki, kas smejas paši par sevi. Un jēgas arī vairāk.